Latvija kopā ar kaimiņiem ir saņēmusi nozīmīgu atbalstu, lai mūsu elektrotīkli būtu drošībā. Eiropas Komisija ir apstiprinājusi vērienīgu finansējumu, kas palīdzēs sargāt svarīgākos vadus un kabeļus no dažādiem bojājumiem.
Šis lēmums ir īpaši svarīgs tagad, kad Baltijas valstis gatavojas pilnībā atvienoties no Krievijas elektrotīkla un pievienoties Eiropai. Kopumā šim mērķim tiks piešķirti vairāk nekā 112 miljoni eiro, kurus sadalīs Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija.
Kāpēc tas ir tik svarīgi tieši tagad
Vēl pirms dažiem gadiem, kad šis lielais tīklu savienošanas projekts sākās, pasaule izskatījās citādāka. Toreiz neviens īsti nedomāja par to, ka kāds varētu tīšām bojāt kabeļus jūrā vai traucēt sistēmas darbību. Taču pēdējā laika notikumi Baltijas jūrā, kur cietuši gan gāzes cauruļvadi, gan sakaru kabeļi, parādīja, ka infrastruktūra ir ļoti neaizsargāta.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis skaidro, ka sākotnēji projekts bija vairāk par tehnisku vadu savienošanu. Tagad situācija ir mainījusies, un galvenā prioritāte ir drošība. Mums ir jārēķinās gan ar fiziskiem draudiem, gan ar iespējamiem uzbrukumiem digitālajā vidē, tāpēc aizsardzības stiprināšana ir loģisks nākamais solis.
Par saņemto naudu plānots ieviest diezgan modernas lietas, par kurām ikdienā varbūt nemaz neiedomājamies. Piemēram, ap svarīgākajiem enerģētikas objektiem tiks uzstādītas pretdronu sistēmas. Tas ir vajadzīgs, lai neviens nevarētu nepamanīts piekļūt no gaisa un nodarīt bojājumus.
Tāpat tiks uzstādītas jaunas brīdināšanas sistēmas un perimetra apsardze. Tas viss nepieciešams, lai operatori uzreiz zinātu, ja kaut kur notiek kas aizdomīgs. Šie ieguldījumi ne tikai padara sistēmu drošāku, bet arī ilgtermiņā palīdz ietaupīt naudu. Ja infrastruktūra ir moderna un aizsargāta, tas palīdz noturēt pārvades tarifus zemākus, kas ir izdevīgi ikvienam elektrības lietotājam.
Ko mēs Latvijā jau esam paspējuši izdarīt
Līdz šim Latvijā ir paveikts milzīgs darbs. Kopumā dažādos tīklu modernizācijas projektos jau iztērēti gandrīz 500 miljoni eiro. Lielāko daļu no šīs summas, proti, 85 procentus, mums ir apmaksājusi Eiropas Savienība. Bez šī atbalsta šādi uzlabojumi būtu bijis milzīgs slogs mūsu pašu budžetam.
Kas tieši ir izdarīts? Esam atjaunojuši un nostiprinājuši augstsprieguma līnijas vairāk nekā 500 kilometru garumā. Grobiņā, Ventspilī un Līksnā ir uzstādīti speciāli sinhronie kompensatori, kas palīdz uzturēt stabilu strāvu tīklā. Tāpat Tumē un Rēzeknē ir izvietotas milzīgas baterijas, kas spēj uzkrāt enerģiju. Tie ir sarežģīti tehniski risinājumi, kas nodrošina to, ka gaisma mūsu mājās neizdziest pat tad, ja tīklā rodas kādas svārstības.
Palīdzība kaimiņiem un ātra rīcība vētru laikā
Vēl viena būtiska lieta ir sadarbība ar kaimiņvalstīm, kad notiek nelaimes vai plosās vētras. Baltijas valstu tīklu operatori ir vienojušies, ka palīdzēs viens otram bez liekas birokrātijas. Tas nozīmē, ka tad, ja Latvijā būs lieli postījumi, lietuviešu vai igauņu brigādes varēs uzreiz braukt palīgā, un otrādi.
Piemēram, pirms kāda laika bija spēcīga vētra, kas smagi skāra Lietuvu. Mūsu “Sadales tīkls” brigādes, tiklīdz bija pabeigušas darbus pie mums, uzreiz devās palīgā kaimiņiem. Šāda rīcība ir ļoti svarīga arī tad, ja jūrā tiek pārrauts kāds lielais kabelis. Jo ātrāk to salabo, jo ātrāk mēs varam atkal saņemt lētāku elektrību no Skandināvijas. Neviens negrib pārmaksāt par elektrību tikai tāpēc, ka kāds remontdarbs iestrēdzis papīru kārtošanā.
