Latvijas slimnīcu tīklu gaida lielas pārmaiņas, jo līdzšinējā sistēma vairs nespēj pilnvērtīgi darboties. Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsver, ka galvenā problēma nav tikai naudā, bet gan hroniskā mediķu trūkumā.
Pat ja valsts piešķirtu vēl vairāk līdzekļu, tas neatrisinātu situāciju, ja nav ārstu un māsu, kas strādā nodaļās. Tāpēc plāns ir vienkāršs – koncentrēt labākos spēkus un sarežģītāko ārstēšanu lielākajās slimnīcās, lai pacienti saņemtu drošu palīdzību.
Ministrs skaidro, ka mēs vairs nevaram atļauties uzturēt daudzas mazas un sadrumstalotas slimnīcu nodaļas. Ja speciālistu ir maz, viņiem ir jāstrādā tur, kur ir vislabākais aprīkojums un lielākā pieredze. Tas nenozīmē, ka mazās slimnīcas pazudīs. Tās joprojām piedāvās palīdzību uz vietas, piemēram, terapeitisko ārstēšanu vai pirmo palīdzību, bet pēc sarežģītām operācijām būs jādodas uz lielākiem centriem.
Šobrīd tiek plānots pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli. Tas palīdzēs arī pašiem pacientiem labāk saprast, kurp doties konkrētā situācijā. Mērķis ir panākt, lai kvalitatīva palīdzība būtu pieejama ikvienam, neatkarīgi no tā, vai cilvēks dzīvo Rīgā vai tālākā pierobežas novadā.
Vizīte Latgalē un jauna palīdzības punkta atklāšana
Lai savām acīm redzētu, kāda ir situācija reģionos, ministrs šajās dienās dodas vizītē uz Latgali. Viņš apmeklēs Ludzu, Krāslavu, Preiļus un Līvānus, lai runātu ar mediķiem un slimnīcu vadītājiem. Viens no svarīgākajiem notikumiem ir jaunā Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta atklāšana Indrā.
Pierobežas iedzīvotājiem tas ir īpaši būtiski ne tikai veselības, bet arī valsts drošības dēļ. Ņemot vērā pašreizējo situāciju uz austrumu robežas, ātrai mediķu reaģēšanai ir izšķiroša nozīme. Valsts mērķis ir stiprināt “ātro palīdzību” reģionos, uzlabojot infrastruktūru un rūpējoties par darbinieku drošību.
Kamēr ministrija zīmē jauno plānu, pašvaldību vadītāji un slimnīcu biedrība pauž nopietnas bažas. Klīst runas, ka dažām reģionālajām slimnīcām, piemēram, Cēsīs, Ventspilī un Madonā, finansējums stacionāriem pakalpojumiem varētu sarukt. Pašvaldības uztraucas, ka tas var novest pie ārstu aizplūšanas un vēl garākām rindām uz izmeklējumiem.
Vents Armands Krauklis no Reģionālo attīstības centru apvienības norāda, ka investīcijas slimnīcās ir bijušas lielas, un tās nedrīkstētu aizlaist postā. Ja reģionos palīdzību saņemt būs grūtāk, visi brauks uz Rīgu, kas vēl vairāk pārslogos lielās universitātes slimnīcas, kur rindas jau tā ir milzīgas.
Kā notiks sarunas ar katru slimnīcu
Veselības ministrija mierina, ka lēmumi netiks pieņemti visiem “pēc vienas mērauklas”. Ar katru slimnīcu notiks individuālas sarunas. Tiks ņemts vērā gan tas, cik cilvēku dzīvo apkārtnē, gan tas, cik tālu ir nākamā tuvākā slimnīca. Īpaša uzmanība tiks pievērsta pierobežai, kur mediķu klātbūtne ir valstiski svarīga.
Šogad galvenās prioritātes nozarē ir mātes un bērna veselība, rindu mazināšana un labāka zāļu pieejamība. Tāpat tiek solīts ieviest jaunus digitālus risinājumus, lai viss process būtu modernāks un pacientam ērtāks. Galvenais, ko ministrija vēlas panākt – lai cilvēks justos droši par to, ka viņam palīdzēs, kad tas būs nepieciešams.
