Latvijas laikapstākļi mēdz būt neparedzami, tādēļ jautājums par piemērotu temperatūru darbavietā kļūst aktuāls ikreiz, kad aiz loga plosās sals vai pamatīga svelme.
Daudzi nezina, ka pastāv konkrēti noteikumi, kas pasargā strādājošos no pārlieku liela aukstuma vai karstuma iekštelpās. Šie noteikumi nosaka robežas, kurās darba devējam ir jānodrošina komfortabli apstākļi atkarībā no tā, cik fiziski smags ir veicamais darbs.
Ja telpās kļūst pārāk vēss vai karsts, darbiniekam ir tiesības rīkoties, lai pasargātu savu pašsajūtu. Kā tiek noteikts nepieciešamais siltums telpās? Viss sākas ar to, cik daudz enerģijas jūs patērējat, pildot savus pienākumus.
Ministru kabineta noteikumi iedala darbus trīs lielās grupās jeb kategorijās
Pirmā kategorija ir darbs birojā vai pie pults, kur fiziskā piepūle ir minimāla. Otrā kategorija ietver vidēji smagu darbu, piemēram, staigāšanu vai nelielu smagumu pārvietošanu. Savukārt trešā kategorija ir smags fizisks darbs, kurā jātērē daudz spēka.
Ziemas periodā, ko valstiski sāk skaitīt, kad vidējā āra temperatūra noslīd līdz plus desmit grādiem vai zemāk, prasības kļūst stingrākas. Biroja darbiniekiem telpās jābūt vismaz +19 siltam, bet ne karstākam par +25. Ja darbs ir smagāks, temperatūra drīkst būt zemāka, jo kustoties cilvēks pats sevi sasilda. Piemēram, smaga fiziska darba veicējiem telpā var būt pat +13, un tas joprojām skaitīsies atbilstoši normām.
Vasaras tveice un darba vide
Vasarā situācija mainās, un noteikumi pieļauj augstāku temperatūru. Birojos, kur darbs rit sēdus, maksimālā pieļaujamā robeža ir +28. Tiklīdz šī robeža tiek pārsniegta, darba vide vairs netiek uzskatīta par atbilstošu. Interesanti, ka fiziski smagāka darba veicējiem vasarā griesti ir nedaudz zemāki – viņiem telpās nevajadzētu strādāt, ja temperatūra pārsniedz +26, jo liela slodze kopā ar karstumu rada papildu riskus veselībai.
Atšķirībā no iekštelpām, darbs ārā lielā karstumā likumos nav tik detalizēti atrunāts. Šādos gadījumos darbiniekiem nākas paļauties uz vienošanos ar vadību par papildu atpūtas brīžiem vai darba laika pārcelšanu uz vēsākām stundām. Noteikumi tiem, kuri strādā zem klajas debess.
Strādājot ziemas mēnešos, noteikumi ir daudz konkrētāki
Ja temperatūra nokrītas zem nulles, darba devējam ir jānodrošina īpaši pārtraukumi, lai cilvēki varētu ieiet iekšā un sasildīties. Šim nolūkam jābūt pieejamai apsildāmai telpai un iespējai pagatavot siltu dzērienu. Tāpat ir būtiski izmantot piemērotu darba apģērbu un apavus, kas pasargā no apsaldējumiem pat tad, ja termometra stabiņš rāda tikai dažus grādus virs nulles, bet pūš spēcīgs vējš.
Kad drīkst atteikties no darba veikšanas?
Likums paredz, ka darbiniekam nav obligāti jāturpina strādāt, ja darba vide ir kļuvusi nepiemērota veselībai. Tas attiecas arī uz ekstrēmām temperatūrām. Ja birojā ir tik auksts, ka nav iespējams noturēt pildspalvu, vai arī cehs ir tik sakarsis, ka kļūst slikti, par to nekavējoties jāziņo vadītājam.
Lasi vēl: Anticiklons strauji tuvojas un ir zināms ko gaidīt: “Februāris vairs nebūs tāds kā bija plānots”
Svarīgi zināt, ka par pamatotu atteikšanos strādāt nepiemērotos apstākļos darbinieku nedrīkst sodīt. Ja situāciju neizdodas atrisināt sarunu ceļā, katram ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā, lai tā pārbaudītu apstākļus uz vietas.
Darba devēja pienākums ir rūpēties, lai vide būtu droša, un sildītāju vai ventilatoru izmantošana ir tikai viens no veidiem, kā to panākt. Turklāt visām ierīcēm jābūt tehniski kārtībā, lai neizraisītu ugunsgrēka draudus.
Šajā aukstajā laikā esiet vērīgi un prātīgi!
