Pēdējo nedēļu laikā Latvijā piedzīvotais stiprais sals ir licis valdībai meklēt steidzamus veidus, kā palīdzēt iedzīvotājiem nomaksāt augošos apkures rēķinus. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzskata, ka pašlaik vislabākais risinājums ir mājokļa pabalsts, jo tas ļauj sniegt mērķtiecīgu atbalstu tieši tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.
Galvenā problēma šoziem nav tarifu pieaugums, bet gan milzīgais siltuma patēriņš, ko izraisīja neierasti aukstais laiks. Tāpēc pašlaik tiek gatavoti lēmumi, lai valsts un pašvaldības kopīgiem spēkiem palīdzētu iedzīvotājiem tikt galā ar šo maksājumu slogu.
Kāpēc šogad apkures rēķini ir tik lieli
Šī gada janvāris ir izrādījies viens no aukstākajiem pēdējo 15 gadu laikā. Lai gan gāzes un siltuma cenas biržās ir pat zemākas nekā pagājušajā gadā, lielais sals licis kurināt daudz intensīvāk. Tas nozīmē, ka patērētais siltumenerģijas daudzums ir būtiski pieaudzis, un tas tiešā veidā atspoguļojas rēķinos.
Īpaši smagi situāciju izjūt tie, kuri mājas apkurina ar malku vai granulām. Lai gan granulas tirgū ir pieejamas, to cenas janvārī ir strauji pakāpušās. Ministrijas pašlaik pēta, vai šāds cenu lēciens ir pamatots. Vienlaikus iedzīvotāji tiek brīdināti par krāpniekiem – internetā parādījušies piedāvājumi iegādāties granulas par aizdomīgi zemām cenām, taču pēc priekšapmaksas veikšanas pārdevēji vienkārši pazūd.
Mājokļa pabalsts kā glābiņš
Mājokļa pabalsts nav domāts tikai pašiem trūcīgākajiem – uz to var pretendēt plašāks iedzīvotāju loks, ja pēc komunālo maksājumu segšanas uz rokas paliek pārāk maza naudas summa. Ekonomikas ministrs uzsver, ka pašvaldībām šobrīd pietrūkst savu līdzekļu, lai viena pati segtu tik lielu pieprasījumu pēc palīdzības. Tāpēc valsts ir gatava palielināt savu līdzdalību pabalstu izmaksā pat līdz 50%.
Dati liecina, ka situācija kļūst arvien nopietnāka. Ja decembrī mājokļa pabalstiem visā Latvijā tika iztērēti nepilni trīs miljoni eiro, tad janvārī šī summa jau pārsniegusi četrus miljonus. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos pieprasījums pēc palīdzības tikai augs, tāpēc valdībā aktīvi strādā pie papildu finansējuma piešķiršanas.
Lai rēķinu apmaksa būtu vieglāka, ministrijas kopā ar pašvaldībām aicina siltumapgādes uzņēmumus būt pretīmnākošiem. Tas nozīmē iespēju piemērot atliktos maksājumus janvāra rēķiniem, lai iedzīvotājiem nebūtu viss jāmaksā uzreiz vienā piegājienā. Tas palīdzētu sadalīt lielo finanšu slogu uz garāku laika posmu.
Šobrīd notiek aktīva datu vākšana no visām Latvijas pašvaldībām, lai precīzi saprastu, cik daudz naudas papildus būs nepieciešams. Tiklīdz šie dati būs apkopoti, valdība lems par konkrētu rīcības plānu janvāra un februāra atbalstam. Ministrs Valainis ir optimistisks un norāda, ka valdībā neviens neiebilst pret nepieciešamību palīdzēt cilvēkiem šajā aukstajā ziemā.
Kas var saņemt palīdzību
Kopš 2026. gada sākuma ir mainīti noteikumi, kas ļauj pabalstam pieteikties lielākam cilvēku skaitam. Galvenais nosacījums ir ienākumu līmenis attiecībā pret mājokļa uzturēšanas izmaksām. Lai uzzinātu, vai jums pienākas šāds atbalsts, ir jāsazinās ar savas pašvaldības sociālo dienestu. Tur darbinieki palīdzēs aprēķināt iespējamo pabalsta apmēru, balstoties uz jūsu rēķiniem un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.
Svarīgi atcerēties, ka mājokļa pabalsts ir paredzēts tieši reālo izmaksu segšanai, nevis fiksētai kompensācijai par tarifu. Tas nozīmē, ka atbalsts tiek rēķināts individuāli katram gadījumam. Ja aukstais laiks turpināsies arī februārī, valsts sola meklēt papildu veidus, kā nodrošināt, lai neviens nepaliktu bez siltuma un palīdzības.
