Daudzi mājokļu saimnieki saskaras ar situāciju, kad svētku laikā tik gaidītie decembrista ziedi pēkšņi nobirst vai parādās pavisam reti. Izrādās, ka risinājums, ko iesaka pieredzējuši puķkopji, ir daudz vienkāršāks, nekā varētu šķist, un visbiežāk tas slēpjas pareizā ūdens līdzsvarā.
Decembrists, ko speciālisti dēvē arī par Ziemassvētku kaktusu, ir meža kaktusu dzimtas pārstāvis. Atšķirībā no tuksneša brālēniem, šis augs ir neparasti izturīgs, tomēr tam ir savi “kaprīzie” brīži, īpaši ziemas mēnešos, kad tā dabiskais bioloģiskais pulkstenis liek tam krāšņi uzziedēt. Tā vēsturiskajā dzimtenē šis laiks sakrīt ar Jaunā gada svinībām, tāpēc augs ir kļuvis par savveida ziemas simbolu daudzās mājās.
Kāpēc mērenība ir svarīgāka par precizitāti?
Svarīgākais, ko vērts ielāgot ikvienam šī auga īpašniekam – decembristam nepieciešama sistemātiska laistīšana, taču tas organiski nepanes “pārlaistīšanu”. Speciālisti novērojuši, ka pārmērīgs mitrums ir daudz kaitīgāks par īslaicīgu sausumu. Lai gan pastāv prakse liet ūdeni paliktnī, dārzkopības entuziasti atgādina: ja pēc brīža ūdens tur joprojām ir palicis, tas obligāti jānolej. Stāvošs mitrums pie saknēm ir ātrākais ceļš uz auga bojājumu.
Bieži rodas jautājums par apsmidzināšanu. Ja raugāmies uz auga dabisko vidi, kur tas aug uz koku zariem, redzams, ka mitrums uz lapām tur neaizturas. Tāpēc daudz lielāku labumu dos vienkārša lapu noslaucīšana ar mitru sūkli vai drāniņu, tādējādi notīrot putekļus un ļaujot augam elpot, nevis radot lieku pelējuma risku.
Trīs kontrolpunkti pareizai laistīšanai
Lai izvairītos no minējumiem, vai ūdens ir par daudz vai par maz, ieteicams orientēties pēc trim galvenajiem faktoriem, kas ietekmē auga labsajūtu.
Apkārtējā temperatūra un gaiss Šeit valda tieša kopsakarība – jo vēsāka telpa, jo retākā devā nepieciešams ūdens. Taču ziemā lielākā problēma ir centrālapkure. Ja decembrists savu vietu ir atradis uz palodzes tieši virs karsta radiatora, zeme podiņā izžūst zibensātrumā. Šādos apstākļos augu var nākties laistīt pat vairākas reizes nedēļā, lai tas neizkalst.
Augsnes stāvoklis un laika plānošana
Nav obligāti jāgaida brīdis, kad zeme kļūst cieta kā klints. Ja plānojat uz dažām dienām izbraukt no mājām, augsni labāk nedaudz samitrināt pirms tam, pat ja tā vēl ir šķietami mitra. Parastos apstākļos gan labāk ievērot principu – ļaut virskārtai labi izžūt. Ja rodas šaubas, lieti noder tā saucamais “20 mililitru noteikums”, kas paredz nelielas, kontrolētas ūdens devas.
Lasi vēl: Saules aptumsums, planētu parāde un jaunais gads: Tamāras Globas prognoze par gaidāmajām pārmaiņām
Ziedēšanas cikls Tas ir jutīgākais posms
Ziedošu decembristu nedrīkst iekaltēt, jo stresa ietekmē tas var vienkārši nomest visus pumpurus. Vienlaikus jāatceras, ka brīdī, kad ziedēšana ir beigusies, augs kļūst daudz pielaidīgāks – neliela kļūda vai aizmāršība ar laistīšanu tam vairs neradīs tik lielu skādi. Pieredzējuši puķu audzētāji uzsver, ka ziedošam augam siltā istabā ūdens nepieciešams nekavējoties, tiklīdz pamanītas pirmās sausuma pazīmes.
Vieta un vide: kur decembrists jūtas vislabāk?
Lai gan ūdens ir svarīgs, auga labsajūtu nosaka arī tā atrašanās vieta. Speciālisti iesaka izvēlēties austrumu puses logus. Decembristam patīk gaisma, taču tas nav tiešo saules staru cienītājs – viegls pusēnojums tam būs pašā laikā.
Runājot par augsni, vislabāk izvēlēties maisījumu, kas paredzēts kaktusiem, papildinot to ar kūdru un nelielu daudzumu sfagnu sūnu. Svarīgs ir arī skābuma līmenis – ideālā gadījumā tam vajadzētu būt neitrālam, aptuveni pH 6,1 līdz 7,8 robežās.
Lasi vēl: Nākamie 18 gadi un personīgā karma: ko slavenā pareģe Vanga prognozēja katram atkarībā no dzimšanas gada
Ja šie pamatnosacījumi ir izpildīti, decembrists gadu no gada priecēs ar košiem ziediem tieši tajā laikā, kad aiz loga valda pelēcība vai sniegs.
