Pēdējā laikā krāpnieki Latvijā ir kļuvuši īpaši nekaunīgi, un viņu galvenais mērķis bieži vien ir tieši vecāka gadagājuma cilvēki. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ziņo, ka arvien biežāk tiek saņemtas sūdzības par viltus zvaniem.
Šie cilvēki izliekas par valsts iestāžu darbiniekiem, lai izvilinātu piekļuvi bankas kontiem un personīgo informāciju. Ir svarīgi saprast, kā šīs shēmas strādā, lai pasargātu sevi un savus tuviniekus.
Kādas viltības izmanto krāpnieki?
Visbiežāk zvanītāji stāsta izdomātus stāstus, kas liek cilvēkam noticēt, ka ir radusies kāda steidzama situācija. Piemēram, viņi var apgalvot, ka nepieciešams pārrēķināt pensiju vai precizēt darba stāžu. Reizēm krāpnieki piedāvā pierakstīties uz vizīti un lūdz atvērt īsziņā atsūtītu saiti, piemēram, lai veiktu maksājumu.
Vēl viena populāra metode ir stāsts par it kā “ierakstītu vēstuli”, ko kurjers nevarot piegādāt. Lai šo vēstuli saņemtu, krāpnieks prasa apstiprināt identitāti ar Smart-ID kodiem. Patiesībā valsts iestādes šādas darbības nekad neprasa veikt pa tālruni vai caur atsūtītām saitēm.
Kas jāatceras par VSAA darba veidu
VSAA darbinieki nekad nesūta īsziņas ar saitēm uz interneta lapām un neizmanto kurjerus vēstuļu piegādei. Ja aģentūras darbinieks jums tiešām zvana, viņš jau zina, ar ko runā. Viņam nav jājautā jūsu personas kods, un viņš nekādā gadījumā nelūgs veikt kādas darbības internetbankā vai izpaust maksājumu kartes datus.
Ja sarunas laikā zvanītājs sāk jūs steidzināt, mēģina radīt paniku vai draud ar nepatīkamām sekām, tā ir droša zīme, ka runājat ar krāpnieku. Labākais risinājums šādā brīdī ir vienkārši pārtraukt sarunu, nenoliekot klausuli līdz galam.
Krāpnieki izmanto arī nodokļu atgūšanas laiku
Arī banku pārstāvji brīdina par bīstamām tendencēm laikā, kad cilvēki sāk iesniegt ienākumu deklarācijas. Tagad krāpnieki mēdz izlikties par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem vai nodokļu konsultantiem. Viņi izsūta ziņas ar aicinājumu ievadīt datus kādā vietnē, lai it kā palīdzētu atgūt pārmaksātos nodokļus.
Tāpat joprojām notiek krāpšanas, kurās cilvēkus pierunā atdot skaidru naudu vai bankas kartes “kurjeriem”. Šie cilvēki iestāsta, ka notiek slepena izmeklēšana un nauda ir jānoglabā “drošā vietā”. Viņi pat aizliedz par to stāstīt bankas darbiniekiem, apgalvojot, ka tā ir konfidenciāla informācija. Atcerieties – neviens drošības dienests neprasīs jums atdot savu naudu vai karti svešiniekiem.
Ko darīt, ja rodas aizdomas?
Lasi vēl: Ko zīmes dabā saka par 2026. gada vasaru – Viļa Bukša prognoze pēc pieredzētā sala viļņa
Ja jums piezvana kāds aizdomīgs cilvēks, kurš prasa datus vai naudu, pārtrauciet sarunu. Pēc tam paši sazinieties ar iestādi, kuras vārdā persona runāja, izmantojot oficiālos tālruņa numurus, kas atrodami viņu mājaslapās. Nekad neizmantojiet numurus, ko jums iedod pats zvanītājs.
Ja tomēr ir sanācis datus izpaust vai naudu nodot, nekavējoties ziņojiet savai bankai un Valsts policijai. Šādās situācijās ātrums ir izšķirošs – jo ātrāk banka uzzinās par notikušo, jo lielākas izredzes ir apturēt krāpniekus un mēģināt atgūt zaudētos līdzekļus. Noteikti pārrunājiet šos jautājumus ar saviem vecākiem un vecvecākiem, jo zināšanas ir labākais vairogs pret šādiem uzbrukumiem.
