Gaidāmie apkures rēķini par janvāri daudziem Latvijas iedzīvotājiem var izrādīties nepatīkams pārsteigums. Tā kā aizvadītais mēnesis bija ievērojami aukstāks par decembri, siltumenerģijas patēriņš mājokļos ir strauji pieaudzis.
Amatpersonas norāda, ka janvārī vidējā temperatūra nokritās par aptuveni desmit grādiem, kas tiešā veidā atspoguļosies jaunajos maksājumu paziņojumos. Lai gan apkures tarifi lielākoties ir palikuši stabili, tieši lielais patēriņš ir tas, kas rēķinus varētu palielināt pat par pusi, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, norāda LTV.
Kāpēc rēķini būs lielāki, ja tarifi nemainās
Skaidrojums tam ir diezgan vienkāršs un matemātisks. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka katrs grāds zem nulles palielina siltuma patēriņu par aptuveni pieciem procentiem. Tā kā janvāris mūs nelutināja un sals bija bargs, kopējais enerģijas patēriņš ir audzis ļoti strauji. Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā mierina, ka vismaz kurināmā cenas šobrīd ir stabilas un nekāda globāla energoresursu krīze nav vērojama.
Tomēr iedzīvotājiem, kuri savus mājokļus silda ar elektrību, izmaksas varētu būt vēl augstākas, jo elektroenerģijas cenas biržā mēdz svārstīties. Centralizētajā siltumapgādē situācija ir mierīgāka – dažviet tarifi pat nedaudz samazinājušies, taču tas nespēs pilnībā kompensēt lielo aukstumu. Rezultātā lielākā daļa mājsaimniecību saņems rēķinus, kas būs ievērojami prāvāki nekā decembrī.
Valsts atbalsts – tikai tiem, kam klājas visgrūtāk
Daudzi vēl atceras iepriekšējos gadus, kad valsts plaši kompensēja apkures izmaksas gandrīz ikvienam. Šogad situācija ir mainījusies. Klimata un enerģētikas ministrijā uzsver, ka vispārēja atbalsta visiem nebūs. Šoreiz palīdzību plānots sniegt tikai mērķtiecīgi, atlasot tās sabiedrības grupas, kuras ar lielajiem maksājumiem pašas saviem spēkiem galā tikt nevar.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis skaidro, ka pašlaik galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai prognozētu situāciju un sazinātos ar pašvaldībām. Ja parādīsies akūta nepieciešamība, problēmas risinās ārkārtas kārtībā. Galvenais veids, kā iedzīvotāji var saņemt palīdzību, joprojām ir mājokļa pabalsts. To piešķir pašvaldības, individuāli izvērtējot katras personas vai ģimenes maciņa biezumu un to, cik liela daļa naudas aiziet par dzīvokli vai māju.
Svarīgi zināt, ka mājokļa pabalstam var kvalificēties ne tikai tie, kuriem jau ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. Pašvaldību savienībā norāda, ka kritēriji ir vienoti visā Latvijā. Galvenais nosacījums ir naudas summa, kas cilvēkam paliek pāri pēc tam, kad visi rēķini par mājokli ir samaksāti. Ja šī summa ir mazāka par noteikto slieksni, pabalsts tiek piešķirts.
Tā kā janvāra rēķini vēl tikai ceļo pie klientiem, pašlaik ir grūti precīzi pateikt, cik daudz cilvēku vērsīsies pēc palīdzības. Tikai tad, kad iedzīvotāji ieraudzīs reālos skaitļus savos pastkastītēs vai e-pastos, varēs pilnvērtīgāk spriest par nepieciešamo finansējuma apjomu valsts mērogā. Pašvaldības aicina iedzīvotājus nekautrēties un interesēties sociālajos dienestos par savām iespējām saņemt atbalstu.
Dzīves realitāte: pensionāru bažas par nākotni
Aiz sausiem skaitļiem un amatpersonu citātiem slēpjas reāli cilvēku stāsti. Īpaši grūti ir tiem, kuri palikuši vieni un kuru vienīgais ienākumu avots ir pensija. Piemēram, pensionāre Alevtīna no Bolderājas stāsta, ka viņas medmāsas pensija ir 520 eiro. Decembrī par savu siltāko dzīvokli viņa samaksāja 190 eiro, bet par janvāri viņa ar bažām prognozē divreiz lielāku summu.
Alevtīnas ikdiena ir taupīga – viņa pati vāra zupas un cenšas saimniekot prātīgi. Liela daļa naudas tiek tērēta arī zālēm, kas sirds veselībai ir obligātas. Viņa atzīst, ka bez mirušā vīra pensijas uzkrājumiem šo dzīvokli, visticamāk, nāktos pārdot, jo segt visus maksājumus būtu neiespējami. Šādi stāsti parāda, ka pat pie stabilām kurināmā cenām, aukstā ziema rada milzīgu spiedienu uz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem katrs eiro ir no svara.
Noskaties sižetu:
