Ogres novada mērs Egils Helmanis otrdienas, 3. februāra, rītā paziņoja par atkāpšanos no ieņemamā amata. Šādu lēmumu politiķis publicēja savā “Facebook” profilā, ievietojot video uzrunu tieši no slimnīcas gultas.
Kā galveno iemeslu mērs minēja veselības problēmas, kas pēdējā laikā viņam liegušas pilnvērtīgi strādāt. Helmanis uzsvēra, ka viņa komanda turpinās iesākto darbu, savukārt pats cer pēc iespējas ātrāk atgriezties ierindā.
Uzreiz pēc šī paziņojuma Ogres domē tika sasaukta ārkārtas sēde, kas sākās pulksten 12.00. Sēdes darba kārtība skaidri liecināja, ka nepieciešams ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Pašlaik vicemēra pienākumus pilda Andris Krauja, kurš savulaik tika ievēlēts no tā paša saraksta, ko vadīja Helmanis.
Šī ir būtiska maiņa Ogres pašvaldības vadībā, jo Egils Helmanis mēra krēslā atradās jau kopš 2017. gada. Pēc pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām viņš šo amatu ieguva jau trešo reizi pēc kārtas. Tomēr pēdējais gads mēram ir bijis smags gan politiski, gan personīgi, jo darbu regulāri pārtrauca ilgstošas slimības lapas.
Pielaide valsts noslēpumam un ministra prasības
Situāciju sarežģīja arī nesenās izmaiņas likumā, kas prasa visiem pašvaldību mēriem saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Helmanis ilgu laiku bija vienīgais Latvijas mērs, kurš šādu pielaidi vēl nebija pieprasījis, aizbildinoties ar savu slimības lapu. Tikai nesen, janvāra beigās, viņš paziņoja, ka beidzot gatavos visus nepieciešamos dokumentus, lai šo atļauju saņemtu.
Tieši šonedēļ Helmanim bija jāsniedz arī oficiāls skaidrojums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram. Ministrs vēlējās zināt, kāpēc domes vadītājs pilda savus pienākumus, ja viņam nav nepieciešamā sertifikāta darbam ar slepenu informāciju. Paskaidrojuma sniegšanas termiņš sakrita tieši ar dienu, kad Helmanis paziņoja par atkāpšanos.
Helmaņa veselības stāvoklis publiski tika apspriests jau kopš pagājušā gada vasaras. Jūlijā parādījās ziņas, ka viņš ir ticis ievainots apšaudē Ukrainā, kurp devies kā brīvprātīgais palīgs. Kopš tā laika mērs lielāko daļu laika pavadīja uz slimības lapas. Tas radīja neapmierinātību vietējā opozīcijā, kas pieprasīja rīcībspējīgu vadītāju, kurš fiziski var atrasties darbā.
Veselības inspekcija pat veica pārbaudi, lai noskaidrotu, vai Helmanim izsniegtās darbnespējas lapas ir pamatotas. Šīs pārbaudes rezultāti solīti pavisam drīz – līdz 4. februārim. Lai gan Helmanis janvāra beigās uz īsu brīdi atgriezās pie darbu vadīšanas, jaunās komplikācijas ir likušas viņam saprast, ka pašlaik veselība ir svarīgāka par politisko amatu.
Plašāks konteksts pašvaldībās
Ogres mēra atkāpšanās nav vienīgais satricinājums Latvijas pašvaldībās šajās dienās. Tikko kļuva zināms, ka arī Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam ir problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam – viņam tā ir atteikta. Ministrs Čudars jau ir pieprasījis Bartaševiča atkāpšanos, kas liecina par stingrāku valsts kontroli pār vietvaru vadītājiem.
Šobrīd Ogres iedzīvotāji gaida ziņas no ārkārtas sēdes, lai saprastu, kas turpmāk vadīs novadu. Lai gan Helmanis cer drīz atveseļoties, viņa aiziešana no mēra amata pieliek punktu ilgstošajam neskaidrības periodam Ogres domes vadībā. Komanda sola strādāt tālāk, taču bez sava ilggadējā līdera ierastajā amatā.
