Katru ziemu šis jautājums parādās atkal un atkal. Vieni speciāli met sniegu siltumnīcā ar lāpstu, citi cenšas to aizvākt pēc iespējas ātrāk, uzskatot par lieku un pat kaitīgu
Es ilgu laiku arī šaubījos. Šķita: siltumnīca — tā ir gandrīz kā māja augiem, kāpēc tur vajadzīgs aukstums un mitrums? Bet ar gadiem un novērojumiem viedoklis mainījās. Izrādījās, ka sniegs siltumnīcā var būt gan liels palīgs, gan problēmu avots — viss atkarīgs no tā, kā un kāpēc to tur atstāj.
Kāpēc vispār atstāj sniegu siltumnīcā
Kad es pirmo reizi dzirdēju, ka sniegs siltumnīcā ir noderīgs, es brīnījos. Taču tam ir pilnīgi saprotami iemesli. Sniegs:
-aizsargā augsni no dziļas sasalšanas;
-kalpo kā dabisks mitruma avots pavasarī;
-palīdz saglabāt augsnes dzīvību;
-samazina zemes izžūšanas risku ziemas laikā.
Īpaši tas ir pamanāms reģionos ar salnainām, bet maz sniegainām ziemām.
Kā sniegs palīdz augsnei
Aizsardzība pret sasalšanu. Sniegs ir dabisks siltinātājs. Zem tā slāņa augsnes temperatūra ir stabilāka; nenokrītas pārāk zemu; nepiedzīvo krasas svārstības.
Tas ir svarīgi:
-sliekām;
-derīgajiem mikroorganismiem;
-augsnes struktūrai kopumā.
Pavasara mitrums bez laistīšanas. Sniega kusa ūdens iesūcas pakāpeniski; neveido garozu; vienmērīgi mitrina augsni. Es pamanīju: tur, kur ziemā bija sniegs, pavasarī zeme ir “dzīva”, mīksta un gatava darbam daudz agrāk.
Kad sniegs siltumnīcā tiešām ir noderīgs
Es atstāju sniegu, ja siltumnīca ir tukša; augsne nav nomulčēta ar biezu slāni; ziema ir sausa un salnaina; siltumnīca atrodas saulainā vietā un pavasarī ātri uzsilst. Šādos apstākļos sniegs palīdz atjaunot augsni, nevis kaitē tai.
Kad sniegs var kaitēt? Taču ir arī otra puse. Sniegs siltumnīcā ne vienmēr ir noderīgs. Pārmērīgs mitrums Ja:
-siltumnīca tiek slikti vēdināta;
-augsne ir smaga, mālaina;
-sniega ir pārāk daudz — pavasarī var iegūt:
-pārmitrinātu zemi;
-aukstu augsni;
-stādīšanas termiņu aizkavēšanos.
Paaugstināts gaisa mitrums
Pie liela sniega daudzuma un aizvērtas siltumnīcas paaugstinās mitrums; parādās pelējuma risks; cieš konstrukcijas un karkass. Tas ir īpaši svarīgi siltumnīcām ar koka elementiem.
Kļūda, ko es pieļāvu agrāk. Es vai nu pilnībā ignorēju sniegu vai arī piekrāvu siltumnīcu “līdz augšai”. Abos gadījumos bija problēmas. Tagad saprotu: svarīgs ir mērs, nevis galējības.
Kā es rīkojos tagad. Mana pieeja ir kļuvusi vienkārša un mierīga: atstāju mērenu sniega slāni; nesablīvēju to; pavasarī laicīgi atveru siltumnīcu vēdināšanai; ļauju augsnei uzsilt dabiskā veidā. Ja redzu, ka ūdens ir par daudz — daļu sniega izvācu.
Vai sniegs siltumnīcā jānes speciāli. Es to nedaru vienmēr. Nesu sniegu, ja ziema ir maz sniegaina; augsne ir sausa; siltumnīca ir pilnīgi tukša. Bet nekad nedaru to “pēc ieraduma”. Vispirms skatos uz apstākļiem.
Secinājums
Sniegs siltumnīcā nav ne kaitējums, ne panaceja. Tas ir instruments, kas var darboties gan kā pluss, gan kā mīnuss. Kad es pārstāju pret to izturēties kā pret obligātu vai aizliegtu elementu, kļuva vienkāršāk. Tagad es skatos uz augsni, laikapstākļiem un siltumnīcas stāvokli — un pieņemu lēmumu atkarībā no situācijas. Dažreiz sniegs tiešām ir vajadzīgs.
Bet dažreiz labāk ļaut siltumnīcai pārziemot sausai. Tāpat kā visā, kas saistīts ar dārzu, šeit ir svarīgs nevis padoms “visiem”, bet veselais saprāts.
