Latvijas valdība ir apstiprinājusi vērienīgu atbalsta programmu vietējās aizsardzības industrijas stiprināšanai. Kopumā šim mērķim plānots novirzīt 70 miljonus eiro, no kuriem pirmie 40 miljoni būs pieejami jau tuvākajā laikā.
Šī nauda palīdzēs uzņēmumiem būvēt jaunas rūpnīcas un iegādāties modernas tehnoloģijas, lai Latvijā ražotu militāras preces. Programmas galvenais uzdevums ir ne tikai stiprināt valsts drošību, bet arī dot grūdienu ekonomikas izaugsmei.
Miljonu investīcijas un jaunas darbavietas
Ekonomikas ministrija lēš, ka valsts piešķirtie 40 miljoni eiro darbosies kā magnēts privātajām investīcijām. Tiek prognozēts, ka uzņēmēji papildus ieguldīs vismaz 260 miljonus eiro. Šāda mēroga projekti Latvijas mērogā ir nozīmīgi, jo tie nozīmē ne tikai jaunas ēkas un iekārtas, bet arī reālu ieguvumu iedzīvotājiem.
Plānots, ka nozarē tiks izveidotas vismaz 280 jaunas darbavietas. Turklāt uzsvars tiek likts uz to, ka tās būs labi apmaksātas pozīcijas speciālistiem. Ministrs Viktors Valainis norāda, ka ieguvēja būs arī valsts kase – nodokļu ieņēmumi no darbaspēka vien varētu sasniegt piecus miljonus eiro katru gadu. Arī eksporta prognozes ir cerīgas, plānojot, ka saražotā produkcija ārvalstu tirgos ienesīs ap 140 miljoniem eiro gadā.
Ekspertu skatījums uz ekonomisko efektu
“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka šī programma ir vērtīgs solis pareizajā virzienā. Viņaprāt, solītie rādītāji attiecībā uz eksportu un darbavietām ir sasniedzami, lai gan precīzu ietekmi vienmēr ir grūti izmērīt. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ekonomistiem ir saprast, cik daudz no šīs attīstības notiktu tāpat, pat bez valsts atbalsta, jo pieprasījums pēc aizsardzības precēm pasaulē šobrīd ir milzīgs.
Interesanti, ka vēl salīdzinoši nesen Latvijas ieroču rūpniecība praktiski nepastāvēja. Mums bija tikai daži mazi uzņēmumi, kas ražoja munīciju medniekiem. Tagad situācija ir krasi mainījusies. Valmierā jau tiek montētas “Patria” bruņumašīnas, un top plāni par lielām munīcijas rūpnīcām, kurās darbosies starptautiski spēlētāji, piemēram, “Rheinmetall”. Tāpat kaimiņu igauņu uzņēmums “Frankenburg Technologies” apsver raķešu ražošanu Latvijā. Lielākoties tie ir projekti, kur Latvijā tiek ieviestas un pielietotas ārvalstīs radītas tehnoloģijas.
Pašu radītas tehnoloģijas un duālais pielietojums
Ekonomists īpaši izceļ tā sauktos duālā pielietojuma produktus. Tās ir lietas, ko var izmantot gan armijas vajadzībām, gan civilajā dzīvē. Atšķirībā no smagā bruņojuma, šīs tehnoloģijas bieži vien ir radītas tieši šeit, Latvijā. Piemēram, Latvijas uzņēmumu izstrādātie droni atsevišķos parametros, kā lidojuma ilgums, ir starp labākajiem pasaulē.
Mums ir arī spēcīgi sakaru ierīču ražotāji. Kā piemēru var minēt “SAF Tehnika”, kas radījusi iekārtas dronu atvairīšanai. Šādas tehnoloģijas ir noderīgas ne tikai karadarbības zonā, bet arī svarīgu civilo objektu sargāšanai no nevēlamiem lidaparātiem. Pat tādas lietas kā speciāls, ilgi uzglabājams uzturs vai funkcionāls apģērbs tiek pieskaitīts pie šīs grupas. Ieguldījumi šādās vietējās tehnoloģijās sniedz plašākas iespējas Latvijas zinātniekiem un pētniekiem, jo ļauj attīstīt unikālus produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Kā nauda tiks sadalīta
Atbalsta saņemšana notiks divos posmos. Pirmajā kārtā, kas plānota jau šī gada pirmajos mēnešos, tiks sadalīti 35 miljoni eiro. Šī kārta būs slēgta, un tā mērķtiecīgi koncentrēsies uz valsts drošībai kritiski svarīgiem projektiem un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. Galvenais mērķis ir stiprināt Eiropas austrumu robežu un kļūt mazāk atkarīgiem no piegādēm no citām valstīm.
Otrā kārta būs atklāta, un tajā varēs pieteikties plašāks pretendentu loks. Šeit finansējumu nodrošinās “Altum”. Uzņēmējiem būs pieejami divu veidu atbalsta instrumenti:
Aizdevums ar kapitāla atlaidi. Tas nozīmē, ka uzņēmumam var tikt dzēsta līdz pat pusei no aizdevuma summas, ja tiek izpildīti noteikti nosacījumi. Maksimālais atlaides apmērs vienam projektam var sasniegt 20 miljonus eiro.
Garantijas ar kapitāla atlaidi. Šajā gadījumā atlaide var būt līdz 35% no garantētā aizdevuma summas. Šo atlasi plānots sākt šī gada otrajā ceturksnī.
Nozares bažas par godīgu konkurenci
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle norāda uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas satrauc vietējos uzņēmējus. Lai gan 2026. gadam plānotais papildu finansējums privātajam sektoram ir apsveicams, ar to var nepietikt, lai pilnībā realizētu armijas attīstības plānus.
Industrijas pārstāvji saskata nevienlīdzību starp valstij piederošiem uzņēmumiem un privāto biznesu. Kamēr valsts kapitālsabiedrība, piemēram, “Valsts aizsardzības korporācija”, var pretendēt uz dāsnām mērķdotācijām jeb grantiem, privātajiem uzņēmējiem galvenokārt pieejami aizdevumi vai garantijas. Turklāt noteiktais minimālais projekta apjoms – 30 miljoni eiro – ir ļoti augsts slieksnis, ko ne katrs vietējais ražotājs var atļauties. Federācija uzsver, ka privātais sektors ir gatavs investēt, taču tam ir nepieciešami līdzvērtīgi un saprotami spēles noteikumi, lai vietējie ražotāji spētu konkurēt ar ārvalstu investoriem.
