Šādos brīžos šķiet, ka dzīvnieks redz kaut ko neiespējamu, taču patiesībā viņa ausis un acis vienkārši fiksē pavisam ikdienišķus sīkumus.
Mēdz būt vakari, kad mājās valda pilnīgs klusums un kaķis pēkšņi sastingst. Viņš sēž nekustīgi un cieši raugās vienā punktā pie sienas vai tukšā istabas stūrī. Pirmajā brīdī tas pat nedaudz samulsina, jo cilvēka acij tur tiešām nekā nav.
Lielākajai daļai šādu situāciju ir pavisam vienkārši un loģiski skaidrojumi. Daba kaķi ir veidojusi kā izcilu mednieku ar ļoti asām maņām. Tas, kas mums šķiet tukšums, dzīvniekam var būt notikumiem bagāta vide.
Kaķis vairāk klausās, nekā skatās
Mums bieži šķiet, ka kaķis “ieurbjas” ar acīm sienā, bet patiesībā galveno darbu tajā brīdī veic viņa ausis. Kaķa dzirde ir fenomenāla. Viņš spēj uztvert tik augstas frekvences un tik klusas skaņas, kuras cilvēka auss vienkārši nedzird.
Pie katras kaķa auss ir vairāk nekā trīsdesmit muskuļu. Tie ļauj ausīm grozīties neatkarīgi vienai no otras un precīzi notēmēt uz skaņas avotu. Ja kaķis ir saspindzis un skatās tukšā stūrī, ļoti iespējams, ka turpat aiz sienas vai pārsegumā kaut kas notiek. Tas var būt neliels grauzējs, kurš pārvietojas pa ventilācijas eju vai koka konstrukcijām. Tas var būt pat pavisam sīks kukainis, kurš rāpo aiz tapetēm vai zem grīdlīstes.
Cilvēkam siena ir klusa, bet kaķim tā ir vesela skaņu pasaule. Viņš nevis skatās uz sienu, bet gaida, no kuras vietas atskanēs nākamais troksnis. Dzīvnieka instinkts liek viņam palikt pilnīgi mierīgam, lai neaizbaidītu potenciālo medījumu. Šis sastingums ir parasta sagatavošanās medībām.
Lietas, kuras cilvēka acs nepamana
Mūsu un kaķu redze darbojas atšķirīgi. Cilvēks labi atšķir krāsas spilgtā gaismā, bet kaķis ir pielāgots kustību un gaismas svārstību uztveršanai. Viņa acis uztver sīkumus, kuriem mēs nepievēršam uzmanību.
Ja istabā ieplūst kaut neliels gaismas stars, tas var radīt atspīdumu uz sienas. Putekļu daļiņas, kas lēni virpuļo gaisā, kaķim var izskatīties pēc kaut kā liela un interesanta. Viņš var ilgi vērot, kā puteklītis pārvietojas gaisa plūsmā.
Tāpat kaķi daudz labāk redz vājā apgaismojumā. Viņi pamana sīkas ēnas vai faktūras izmaiņas uz gludām virsmām. Reizēm tas, kas mums šķiet tukšs laukums, kaķim ir pilns ar sīkām detaļām un mirguļošanu. Viņa acis fiksē katru niecīgāko izmaiņu vidē, tāpēc viņš spēj tik ilgi saglabāt koncentrēšanos uz vienu punktu.
Vecums un izmaiņas uzvedībā
Ja mājās mīt cienījama vecuma kaķis, viņa sastingšana var būt saistīta ar fizioloģiskām izmaiņām. Kaķiem, kuriem ir vairāk nekā desmit vai piecpadsmit gadu, laiku pa laikam mēdz pasliktināties uztvere.
Vecāks dzīvnieks var vienkārši apstāties istabas vidū vai skatīties sienā, jo uz mirkli ir apjucis. Viņš var aizmirst, kurp devās vai ko gribēja darīt. Tā ir dabiska novecošanās sastāvdaļa, līdzīgi kā cilvēkiem. Šādos brīžos kaķis mēdz vienkārši uz brīdi “atslēgties” no apkārtējās pasaules. Ja dzīvnieks citādi jūtas labi un ēd, par šādu sastingšanu parasti nav jāuztraucas.
Kad ir vērts vērsties pie speciālista
Lielākoties skatīšanās tukšumā nav nekas slikts. Tomēr ir reizes, kad tas var liecināt par veselības traucējumiem. Saimniekam būtu jākļūst uzmanīgam, ja šāda uzvedība parādās pēkšņi un bieži.
Ja kaķis ne tikai skatās sienā, bet vienlaikus kļūst nemierīgs vai sāk skaļi un neraksturīgi ņaudēt, tas var liecināt par diskomfortu. Tāpat svarīgi vērot, vai kaķis reaģē uz apkārtni. Parasti, ja pasaucat kaķi vārdā, viņš pagriež galvu vai vismaz sakustina ausis. Ja dzīvnieks vispār nereaģē uz kairinātājiem un šķiet pilnīgi izolējies, būtu ieteicams konsultēties ar speciālistu. Tas var palīdzēt laicīgi pamanīt redzes, dzirdes vai nervu sistēmas problēmas.
Kopumā kaķu dīvainā skatīšanās sienā visbiežāk ir tikai viņu aso maņu rezultāts. Viņi dzird un redz to, kas mums paliek apslēpts. Tā vietā, lai uztrauktos, var vienkārši pavērot savu mīluli – iespējams, viņš tajā brīdī ir atklājis kaut ko tādu, ko mēs savā ikdienas steigā pat nepamanām.
