Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā sēdē Frankfurtē ir pieņēmusi lēmumu saglabāt visas galvenās procentu likmes pašreizējā līmenī. Šāds solis sperts pēc rūpīgas datu analīzes, kas liecina, ka inflācija pamazām tuvojas vēlamajam 2% mērķim.
Pašlaik bankas vadība neredz vajadzību pēc straujām pārmaiņām, jo ekonomika kopumā rāda stabilitātes pazīmes. Tas nozīmē, ka kredītņēmējiem un noguldītājiem tuvākajā laikā jārēķinās ar esošajiem nosacījumiem bez būtiskiem lēcieniem.
Kādas likmes paliek spēkā
Pēc sēdes tika paziņots, ka noguldījumu likme paliek 2% līmenī. Refinansēšanas operāciju likme joprojām būs 2,15%, savukārt aizdevumu iespējas likme uz nakti saglabāta 2,4% apmērā. Šie skaitļi nav mainījušies jau kopš pagājušā gada jūnija, nodrošinot prognozējamu vidi finanšu tirgos.
ECB eksperti uzskata, ka šāds likmju līmenis ir atbilstošs šī brīža situācijai. Bankas uzdevums ir nepieļaut pārmērīgu cenu kāpumu, bet tajā pašā laikā nebremzēt saimniecisko darbību vairāk nekā nepieciešams. Saglabājot stabilitāti, banka cer nostiprināt pārliecību par to, ka inflācija paliks zem kontroles.
Kas pašlaik notiek ar ekonomiku
Lai gan pasaulē valda liela politiskā un ekonomiskā nenoteiktība, Eiropas tautsaimniecība izrāda pārsteidzošu izturību. To palīdz noturēt vairāki faktori. Bezdarba līmenis joprojām ir zems, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir darbs un stabili ienākumi. Arī privātā sektora parādi nav kritiskā līmenī, un uzņēmumu bilances izskatās drošas.
Pozitīvu ietekmi sāk sniegt arī agrāk pieņemtie lēmumi par likmju samazināšanu. Mazāki procentu maksājumi pamazām sāk “iekustināt” tēriņus un investīcijas. Turklāt valstis pakāpeniski palielina ieguldījumus svarīgās jomās, piemēram, aizsardzībā un infrastruktūras uzlabošanā. Tajā pašā laikā ECB vadība atzīst, ka globālā tirdzniecības politika un ģeopolitiskie konflikti joprojām rada bažas par nākotni.
Skatiens pagātnē: kā mēs šeit nonācām
Ceļš līdz pašreizējai situācijai ir bijis diezgan dinamisks. Vēl 2022. gada vasarā, kad cenas sāka strauji augt, ECB pēc ilga pārtraukuma pirmo reizi cēla likmes. Tam sekoja vesela virkne paaugstinājumu, lai apturētu inflācijas skrējienu. Kopumā likmes tika paceltas desmit reizes pēc kārtas līdz pat 2023. gada rudenim.
Kad inflācijas rādītāji sāka uzlaboties, banka mainīja virzienu. Sākot ar 2024. gada jūniju, sākās pakāpeniska likmju samazināšana. Samazinājumi sekoja viens otram gan 2024. gada nogalē, gan vairākkārt 2025. gada pirmajā pusē. Kopš pēdējā samazinājuma 2025. gada 11. jūnijā likmes ir palikušas nemainīgas, jo banka vēlas pārliecināties, vai iesāktais kurss tiešām sniegs gaidīto rezultātu ilgtermiņā.
Gatavība rīkoties jebkurā brīdī
Banka savā paziņojumā skaidri norāda, ka nekas nav “iekalts akmenī”. Padome rūpīgi seko līdzi tam, kā naudas plūsmas ietekmē reālo dzīvi un vai inflācija tiešām stabilizējas tur, kur iecerēts. Ja situācija tirgū mainīsies, banka ir gatava jebkurā brīdī pielāgot savus instrumentus.
Galvenais mērķis paliek nemainīgs – panākt, lai eirozonā būtu stabila un prognozējama naudas vērtība. Kamēr dati liecina par pozitīvu virzību, tiek saglabāta pašreizējā nogaidošā taktika. Tas ļauj tautsaimniecībai pielāgoties iepriekšējām izmaiņām un sniedz iedzīvotājiem mierīgāku skatu uz tuvākajiem mēnešiem.
