Ikvienam no mums ir gadījies piedzīvot to nepatīkamo sajūtu, kad dodies uz veikalu pēc konkrēta produkta, bet tā vietā ieraugi tikai tukšu vietu plauktā. Kāpēc pat lielākajos lielveikalos rodas šādi robi? Apskatīsim šo procesu tuvāk, lai saprastu, kas notiek “aizkulisēs”.
Ceļš no ražotāja līdz veikalam: Kā strādā loģistika?
Pirms meklējam iemeslus tukšajiem plauktiem, ir svarīgi saprast pašu piegādes ķēdi. Viss sākas ar rūpīgu pieprasījuma plānošanu. Veikalu tīkli analizē mūsu iepirkšanās paradumus, mēģinot uzminēt, cik daudz maizes vai piena mums vajadzēs rīt. Tas palīdz ne tikai nodrošināt preces, bet arī izvairīties no situācijas, kad noliktavās sakrājas par daudz produkcijas, kas var sabojāties.
Nākamais posms ir sadarbība ar piegādātājiem. Veikali strādā ar simtiem partneru – no mazām zemnieku saimniecībām līdz milzīgām starptautiskām korporācijām. Lai prece nonāktu plauktā, katram šīs ķēdes posmam ir jādarbojas kā pulkstenim.
Noliktavās preces tiek šķirotas un iepakotas, stingri ievērojot uzglabāšanas noteikumus. Katram produktu veidam ir savas prasības: saldētai pārtikai vajadzīgs sals, dārzeņiem – vēsums un mitrums, bet sadzīves ķīmijai – pavisam citi apstākļi. Pēc tam preces nonāk sadales centros, kur notiek pēdējā kvalitātes pārbaude, pirms tās tiek izvadātas pa konkrētiem veikaliem.
Tomēr, pat ja sistēma ir pārdomāta, tajā mēdz rasties kļūmes, kuru dēļ mēs pie veikala plauktiem paliekam tukšām rokām.
Kāpēc rodas piegādes pārrāvumi?
Ir vairāki galvenie faktori, kas traucē precēm laicīgi nonākt tirdzniecības zālē: Transporta sarežģījumi: Šis ir viens no biežākajiem kavēšanās iemesliem. Kravas auto var iestrēgt sastrēgumā, salūzt vai iekļūt negadījumā. Arī slikti laikapstākļi, piemēram, sniegputenis vai apledojums, tieši ietekmē to, cik ātri plaukti tiks papildināti.
Sezonas un svētku drudzis: Svētku laikā vai lielajās izpārdošanās cilvēki burtiski “izslauka” veikalus. Pieprasījums mēdz pieaugt tik strauji un negaidīti, ka loģistikas ķēde vienkārši nepaspēj reaģēt un atvest jaunas preces pietiekamā ātrumā.
Cilvēciskās kļūdas: Neviena sistēma nav pasargāta no kļūdām. Autovadītāji vai noliktavas darbinieki var saslimt, var tikt nepareizi aizpildīti dokumenti vai vienkārši pieļauta paviršība noguruma dēļ.
Problēmas pie ražotājiem: Reizēm vaina nav loģistikā, bet gan pašā ražošanā. Izejvielu trūkums vai tehniski bojājumi rūpnīcās nozīmē, ka prece veikalā nenonāk laikā, un tirgotāji zaudē gan peļņu, gan pircēju uzticību.
Noliktavu darba traucējumi: Sadales punktos var pietrūkt darbinieku, kas apstrādā pasūtījumus, vai arī var notikt kļūme krājumu vadības sistēmā. Jebkura tehniska ķibele tieši ietekmē piegādes ātrumu līdz patērētājam.
Kā veikali cīnās ar šīm problēmām?
Lai mēs pēc iespējas retāk redzētu tukšus plauktus, lielveikali izmanto vairākas stratēģijas: Padziļināta plānošana: Tiek analizēti iepriekšējo gadu pārdošanas dati, ņemot vērā akcijas un svētkus, lai iepirkumus veiktu precīzāk.
Uzticami partneri: Lielie tīkli izvēlas sadarboties ar vairākiem piegādātājiem vienlaikus. Ja vienam rodas problēmas, otrs var palīdzēt aizpildīt iztrūkumu. Līdzīgu preču piedāvāšana: Ja konkrētā zīmola produkts nav pieejams, veikali cenšas blakus novietot analogus, lai pircējs tomēr varētu iegādāties nepieciešamo kategoriju.
Atsauksmju uzklausīšana: Sekojot pircēju sūdzībām par preču trūkumu, veikali var operatīvi reaģēt un novērst problēmas konkrētajā filiālē. Cenu regulēšana: Reizēm tiek izmantota dinamiskā cenu noteikšana, lai kontrolētu pieprasījumu un neļautu precēm beigties pārāk strauji.
Loģistika pārtikas tirdzniecībā ir ārkārtīgi sarežģīts mehānisms, ko ietekmē milzums risku. Katrs tukšais plaukts ir sekas kādai kļūmei garajā ceļā no ražotāja līdz veikalam.
Zinot, cik daudz darba un resursu tiek ieguldīts šajā procesā, ir vieglāk ar sapratni izturēties pret īslaicīgu preču trūkumu. Atcerieties – ja jūsu iecienītais produkts šodien nav atrodams, visticamāk, tas jau ir ceļā un pavisam drīz atkal būs pieejams!
