Kad gribas ko saldu pie tējas, es vienmēr izvēlos šo ievārījuma kūku – tā vienmēr izdodas izcili sulīga un pazūd no galda vienā mirklī.
Manā ledusskapī parasti aizķeras kāda burciņa ar ievārījumu, kuru neviens vairs īsti neēd. Tieši šādos brīžos es atceros par recepti, kas jebkuru ievārījumu pārvērš mīkstā un smaržīgā kūkā. Viss notiek ļoti ātri, un pat miltu mērīšana aizņem vairāk laika nekā pati mīklas jaukšana.
Kāpēc šī kūka sanāk tik sulīga
Lielākā daļa biskvītu vai pīrāgu prasa precīzu olu putošanu vai sviesta kulšanu, bet šeit viss ir citādi. Ievārījums pats par sevi jau ir gatavs garšas un mitruma lādiņš. Kad to sajauc ar miltiem un cepamo pulveri, notiek interesanta reakcija – mīkla kļūst gaisīga un nedaudz poraina.
Svarīgi ir tas, ka mēs mīklai nepievienojam ne grama papildu cukura. Saldums, kas nāk no ogām vai augļiem, ir pilnīgi pietiekams. Tas padara kūku ne tikai vienkāršāk pagatavojamu, bet arī ne tik smagu. Pēc izcepšanas tā neizkalst un saglabā savu mitrumu arī nākamajā dienā.
Dažreiz pat šķiet neticami, ka no tik vienkāršām sastāvdaļām var sanākt kaut kas tik tuvs konditorejas tortei. Visa pamatā ir ievārījuma tekstūra. Ja izmantosiet tādu, kurā ir ogu gabaliņi, tie cepšanas laikā kļūs kā mazi, sulīgi akcenti katrā kumosā.
Mazais triks ar skābo krējumu
Daudzi brīnās, kad redz, ka es vēl karstu kūku noziežu ar pāris karotēm skābā krējuma. Pirmajā brīdī šķiet, ka tas visu sabojās un padarīs mīklu pārlieku mīkstu, bet ir tieši otrādi. Karstais biskvīts burtiski iesūc krējumu sevī. Tas izveido maigu, krēmīgu kārtiņu, kas praktiski nav redzama, bet ir skaidri jūtama pie katra kumosa.
Šis solis padara parastu mājās ceptu pīrāgu par kaut ko īpašāku. Krējuma skābummums lieliski līdzsvaro ievārījuma saldumu. Ja ievārījums ir bijis ļoti salds, es krējumam neko klāt nejaucu. Savukārt, ja gribas pavisam greznu garšu, krējumam var pievienot nedaudz vaniļas cukura. Galvenais ir to darīt uzreiz, kamēr pīrāgs tikko izvilkts no krāsns un no tā vēl kūp tvaiks.
Detalizēta gatavošanas gaita
Gatavošana jāsāk ar cepeškrāsns ieslēgšanu uz 180 grādiem. Kamēr tā sils, mēs paspēsim sagatavot mīklu. Paņemiet lielu bļodu un iesitiet tajā vienu olu. Pievienojiet pavisam nedaudz sāls – tas palīdz izcelt visas pārējās garšas.
Tad bļodā lieciet ievārījumu. Ja tas ir stāvējis ledusskapī un kļuvis ciets, nekas briesmīgs. Ar olu to var viegli izmaisīt viendabīgā masā. Pēc tam pielejiet augu eļļu. Es parasti izmantoju parasto rapšu eļļu, jo tai nav savas piegaršas. Visu kārtīgi samaisiet.
Nākamais solis ir milti. Tos es vienmēr sajaucu kopā ar cepamo pulveri atsevišķā traukā. Tad pa daļām beru klāt ievārījuma masai un maisu. Mīkla izdosies diezgan bieza – tāda, kas lēni tek no karotes. Ja ievārījums ir bijis ļoti šķidrs, var gadīties, ka miltus vajadzēs par vienu karoti vairāk.
Sagatavoto mīklu lejiet cepamajā formā. Es parasti izmantoju apaļo formu ar 24 cm diametru, kurā ieklāts cepamais papīrs. Lieciet krāsnī un cepiet tieši 30 minūtes. Kad laiks pagājis, pārbaudiet gatavību ar koka irbulīti. Ja tas ir sauss, velciet kūku ārā un uzreiz, kamēr karsta, apsmērējiet ar skābo krējumu. Pēc tam ļaujiet tai mierīgi atpūsties kādas 10 minūtes pirms griešanas.
Noderīgi padomi vēl labākam rezultātam
Esmu mēģinājusi šo recepti ar dažādiem krājumiem. Man personīgi vislabāk patīk upeņu vai skābo ķiršu ievārījums, jo tas piešķir kūkai skaistu, tumšu krāsu un patīkamu ogu skābumu. Tomēr arī parasts ābolu vai aprikožu ievārījums strādā lieliski – tad kūka sanāk gaiša un maiga.
Ja jūsu ievārījums ir ļoti skābs, varat skābajam krējumam, ko smērēsiet pa virsu, pievienot nedaudz pūdercukura. Tas radīs labāku garšu balansu. Savukārt, ja ievārījums ir ļoti salds, krējumam varat piepilināt pāris piles citrona sulas.
Vēl viens ieteikums ir par miltiem. Centieties tos iesijāt caur sietu. Tas aizņem tikai minūti, bet kūka pateicoties tam sanāk daudz gaisīgāka. Un neuztraucieties, ja kūka nākamajā dienā šķiet vēl garšīgāka – tā tas tiešām ir, jo visas garšas pa nakti “sadraudzējas”.
Šis deserts tiešām ir glābiņš dienās, kad negribas neko sarežģītu, bet māja piepildās ar patīkamu aromātu. Tas ir veids, kā pārvērst parastus produktus par kaut ko tādu, ko nav kauns likt galdā arī ciemiņiem. Ja arī jūs zināt kādu līdzīgu veidu, kā virtuvē lietderīgi izmantot ievārījuma burciņas, pastāstiet par to komentāros. Vienmēr ir interesanti pamēģināt ko jaunu un vienkāršu.
Sastāvdaļas:
Ievārījums: 600 g (jebkurš, kas atrodas mājās)
Ola: 1 gab.
Augu eļļa: 100 ml
Sāls: 1/3 tējk. (šķipsniņa)
Milti: 250 g
Cepamais pulveris: 1 tējk.
Skābais krējums: 2 ēdamk. (apsmērēšanai)
Pūdercukurs: dekorēšanai pēc izvēles
