Latgales vēstniecība “Gors” pašlaik atrodas lielu pārmaiņu priekšā, kas varētu būtiski mainīt to, kā šī reģionam svarīgā kultūras vieta turpmāk strādās.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir nākusi klajā ar plānu, kas paredz valstij pārņemt lielāko daļu koncertzāles īpašumtiesību. Šāds solis tiek skaidrots ar vēlmi nodrošināt stabilitāti un prognozējamu nākotni, neatkarīgi no pašvaldības finanšu grūtībām.
Valsts plāns: Pārņemt kontroli ar īpašu likumu
Ministrijas sagatavotais modelis ir diezgan konkrēts – valstij vajadzētu iegūt 51 % no koncertzāles “Gors” daļām, bet Rēzeknes pašvaldības ziņā paliktu 49 %. VARAM uzskata, ka šāds sadalījums ir zelta vidusceļš. Tas ļautu valstij noteikt un kontrolēt galvenos kultūrpolitikas virzienus Latgalē, bet vietējā vara joprojām piedalītos pilsētas kultūras dzīves organizēšanā.
Lai šīs izmaiņas varētu notikt, ministrija rosina Saeimā pieņemt atsevišķu likumu. Tas nepieciešams, jo “Gors” nav vienkārši vietēja kultūras iestāde, bet gan valstiski nozīmīgs objekts. Ministrijā uzsver, ka pašvaldībai ilgtermiņā būs grūti vienai pašai uzturēt tik lielu un modernu kompleksu. Valsts iesaiste mazinātu riskus, kas rodas no pašvaldības politiskajām maiņām vai naudas trūkuma vietējā budžetā.
Pašvaldības pretpriekšlikums un bažas par īpašumu
Rēzeknes pašvaldībai par koncertzāles nākotni ir savs redzējums, un viņi nav gatavi uzreiz piekrist visiem ministrijas nosacījumiem. Vietvara jau ir izteikusi bažas par to, ka Kultūras ministrija vēlas pārņemt ne tikai uzņēmuma vadību, bet arī pašu koncertzāles ēku, aprīkojumu un visu nepieciešamo tehniku. Pašvaldība vēlas saprast, kas notiks ar tiem milzīgajiem līdzekļiem, ko pilsēta jau ir ieguldījusi ēkas būvniecībā un uzturēšanā.
Pilsētas vadība ir aicinājusi ministrijas uz kopīgu sēdi 9. februārī, lai aci pret aci izrunātu visus neskaidros jautājumus. Līdz šim uz uzdotajiem jautājumiem par ēkas nodošanu un saimniecisko pusi skaidras atbildes neesot saņemtas. Pašvaldība uzskata, ka valstij būtu jānodrošina pastāvīgs finansējums, bet pašas īpašumtiesības un kontrole varētu palikt pašvaldības rokās.
Alternatīva: Deleģēšanas līgums īpašumtiesību maiņas vietā
Tā vietā, lai atdotu valstij kontroles paketi, Rēzeknes dome piedāvā citu risinājumu – noslēgt deleģēšanas līgumu. Tas nozīmētu, ka valsts piešķir skaidru un prognozējamu naudas summu konkrētu kultūras uzdevumu izpildei, bet saimnieks koncertzālē paliek pilsēta. Šāda pieeja, pilsētas ieskatā, saglabātu līdzsvaru un neprasītu sarežģītu īpašumu pārdali.
Pašvaldība pat plāno uzrunāt citas Latgales novadu vadības, aicinot tās iesaistīties kopīgā koncertzāles atbalstīšanā. Ideja ir vienkārša – ja visas reģiona pašvaldības uzticētu “Goram” organizēt kopīgus pasākumus un piešķirtu tam finansējumu, koncertzāle kļūtu par spēcīgu reģionālās sadarbības centru. Tas palīdzētu pildīt Pašvaldību likuma prasības un reizē nodrošinātu iedzīvotājiem pieeju augstvērtīgai mākslai.
Diskusijas par koncertzāles nākotni saasinājās pēc tam, kad Rēzeknes dome pasūtīja iestādes darbības auditu. Pēc tā parādījās idejas par finansējuma samazināšanu un pat iespējamu “Gora” nodošanu privātās rokās. Sabiedrības reakcija bija ļoti asa – vairāk nekā 10 000 cilvēku parakstīja iniciatīvu pret koncertzāles privatizāciju. Cilvēki nevēlējās, lai Latgales kultūras sirds kļūtu par peļņas objektu.
Pēc lielā spiediena Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs paziņoja, ka privātais sektors vairs netiek izskatīts un valsts pārvalde varētu būt reāls variants. Tomēr audita rezultāti joprojām netiek rādīti plašākai publikai, kas radīja papildu neapmierinātību. Spriedzi palielināja arī ilggadējās vadītājas Diānas Zirniņas atstādināšana no amata pagājušā gada beigās. Viņas vietā tagad strādā Ilona Rupaine, kura koncertzālē darbojas kopš tās pašas atklāšanas pirms divpadsmit gadiem.
Šobrīd situācija ir neziņas pilna, jo puses joprojām meklē kompromisu starp pilsētas tiesībām pārvaldīt savu uzbūvēto ēku un valsts vēlmi nodrošināt stabilu kultūras pieejamību visā reģionā. Katrs no piedāvātajiem modeļiem nes sev līdzi savus riskus un ieguvumus, ko būs jāvērtē ne tikai ierēdņiem, bet arī pašiem Latgales iedzīvotājiem.
