Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ir viesojies Latvijas Radio, kur skaidri apliecināja, ka patlaban valdības plānos nav nodokļu paaugstināšanas.
Tā vietā ministrija koncentrējas uz to, kā prātīgāk tērēt jau esošo naudu un veicināt valsts saimniecisko izaugsmi. Šī ziņa nāk laikā, kad daudzi iedzīvotāji ar bažām gaidīja jaunumus par iespējamām izmaiņām savos makos.
Nodokļi paliek nemainīgi
Ašeradens sarunā uzsvēra, ka Finanšu ministrija šobrīd neizskata nevienu scenāriju, kas paredzētu nodokļu likmju celšanu. Tā vietā galvenā uzmanība tiek veltīta tam, kā panākt, lai valsts ekonomika augtu pati saviem spēkiem. Ministrs uzskata, ka nodokļu sloga palielināšana pašlaik nav pareizais ceļš, jo ir citi veidi, kā sabalansēt valsts kasi un nodrošināt nepieciešamos līdzekļus svarīgām vajadzībām.
Daudzi bieži jautā, vai Latvija nedzīvo uz parāda un vai mēs neaizņemamies par daudz. Ministrs paskaidroja, ka mūsu valsts parāda līmenis joprojām tiek vērtēts kā mērens. Pastāv starptautiski noteikti kritēriji, kas nosaka, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta. Latvijai līdz šai robežai vēl ir pietiekama rezerve, tāpēc situācija ir stabila un nav pamata tūlītējam satraukumam par finanšu krīzi vai nepieciešamību pēc straujām nodokļu izmaiņām parāda dēļ.
Eiropas novērtējums un nākotnes plāni
Latvijas finanšu plānošana ir guvusi atzinību arī starptautiskā mērogā. Eiropas Komisija ir apstiprinājusi mūsu valsts budžeta projektu nākamajiem trim gadiem. Interesanti, ka Latvija ir starp tām 12 Eiropas Savienības valstīm, kuru sagatavotie dokumenti tika pieņemti bez būtiskiem iebildumiem vai aizrādījumiem. Tas liecina, ka mūsu valsts finanšu plāni tiek uzskatīti par reālistiskiem un pamatotiem.
Pašlaik ministrijā darbs turpinās pie vēl apjomīgāka plāna – budžeta projekta četriem gadiem. Šajā posmā lielākais darbs ir atrast veidus, kā darbināt ekonomiku tā, lai valstij nebūtu lieki jāaizņemas nauda no ārienes. Galvenā ideja ir vienkārša: ja ekonomika augs, budžetā ienāks vairāk naudas dabiskā veidā.
Tāpat Arvils Ašeradens norādīja, ka nodokļu celšanas vietā drīzāk tiek meklētas iespējas, kā efektivizēt valsts sektora izmaksas. Tas nozīmē, ka tiek vērtēts, kur un kā valsts iestādes varētu tērēt naudu prātīgāk un lietderīgāk, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, neprasot par to papildu nodokļus.
