Daudzi ir pieraduši domāt tā: ja medus jau mēnesi pēc iegādes kļuvis biezs un graudains, tātad klāt piejaukts cukurs. Bet, ja tas stāv gadu un paliek dzidrs kā asara – lūk, tas ir “īstais”.
Kamēr pilsētnieki meklē veikalos tikai šķidru medu, pieredzējusī saimniece Astrīda tikai pašūpo galvu. Viņa zina, ka lielākajai daļai šķirņu kristalizācija jeb “sēšanās” ir dabisks un neizbēgams process, kas liecina par produkta kvalitāti, nevis brāķi.
Tas nav piebērts cukurs, bet gan dabas fizika
“Cilvēki ierauga kunkulīšus un sāk rāties, ka bites barotas ar sīrupu,” smejas Astrīda. Patiesībā medus ir ļoti koncentrēts dabisko cukuru šķīdums nelielā ūdens daudzumā. Tā pamatā ir glikoze un fruktoze.
Glikoze šķidrumā turas vissliktāk – tiklīdz apstākļi kļūst tai “nepatīkami”, tā sāk veidot kristālus. Tieši tie padara medu vispirms duļķainu, tad biezu, līdz tas pilnībā “nosēžas”. Savukārt fruktoze ir pacietīgāka un šķidra paliek ilgāk. Tāpēc medus ātrums, ar kādu tas sacukurojas, atkarīgs tikai no tā, ko bite tajā ielikusi.
Astrīdas špikeris: Cik ātri medum “jāsēžas”?
Lai pircējam nebūtu jāmaldās minējumos, saimniece iesaka šādas orientējošas vadlīnijas, kas palīdzēs atšķirt īstu produktu no viltojuma:
Rapšu un pienpuku medus: 1–3 nedēļas. Tas kļūst ciets un gandrīz balts burtiski acu priekšā.
Saulespuķu medus: 3 nedēļas līdz 2 mēneši. Raksturīgi rupji, izteikti graudi.
Meža un pļavu ziedu medus: 1–4 mēneši. Tā ir klasiskā sēšanās, pie kuras esam pieraduši.
Akāciju un kastaņu medus: 6–12 mēneši un ilgāk. Šis var palikt šķidrs pat gadu, un tas ir normāli.
Kāpēc viens burkā paliek ciets, bet otrs nē?
Astrīda skaidro, ka šeit nav nekādas maģijas, tikai daži faktori, ko vērts atcerēties. “Sākuma punkti” kristāliem ir nepieciešami. Ja medus nav sterili filtrēts un tajā ir palikuši ziedputekšņi vai mikroskopiski vaska krikumi, tas sacukurosies ātrāk. “Tas pat ir labi – tātad dzīvs produkts!” saka saimniece.
Tāpat milzīga loma ir temperatūrai. Medum ir savs “mīļākais diapazons” – visstraujāk tas sāk biezēt ap +14°C. Ja turēsi burku siltā istabā, process būs lēnāks, bet parasts ledusskapis bieži vien ir ideāla vieta, lai medus sacukurotos rekordātrā tempā.
Saimnieces viltība: Kā medu atkal padarīt šķidru?
Ja burka kļuvusi tik cieta, ka nevar dabūt ārā karoti, Astrīda iesaka “maigo sildīšanu”. Lielākā kļūda ir likt medu mikroviļņu krāsnī vai liet virsū verdošu ūdeni.
Astrīdas metode: Ielieciet burku bļodā ar siltu ūdeni (tādu, kurā varat droši turēt roku, aptuveni 40 grādi). Vērtīgās vielas sāk pazust, ja temperatūra pārsniedz šo robežu. Pacietīgi pagaidiet, un medus atgūs savu tekošo konsistenci, nezaudējot ārstnieciskās īpašības.
Kad šķidrs medus ir brīdinājuma zīme?
Jāsāk aizdomāties tikai tad, ja medus izskatās kā caurspīdīgs sīrups un nemaina savu stāvokli daudzus mēnešus (iespējams, tas ir pārkarsēts pārdošanai). Tāpat uzmanieties, ja medus ir noslāņojies: apakšā bieza nogulsne, bet virspusē šķidrums – tas liecina par pārlieku mitrumu un iespējamu rūgšanu.
“Dzīve ir pārāk īsa, lai uztrauktos par kunkulīšiem burkā,” noslēdz Astrīda. Ja medus sacukurojas – tātad tajā vēl ir dzīvība!
