Mēs visi esam pieraduši pienu glabāt durvīs, jo tur ir tam paredzētas vietas. Tomēr tieši šis ieradums bieži vien ir iemesls, kāpēc paka jālizlej izlietnē vēl pirms termiņa beigām.
Šorīt atkal nācās izliet puspaku piena, lai gan termiņš rādīja, ka visam jābūt kārtībā. Tikai vēlāk, aprunājoties ar paziņu, kura labi pārzina pārtikas tehnoloģijas, sapratu, ka pati vien biju vainīga, jo izvēlējos pienam šķietami ērtāko, bet patiesībā nepiemērotāko vietu.
Durvis ir ledusskapja “siltumpols”
Mēs visi esam pieraduši pienu likt durvīs, jo tās tam šķiet kā radītas. Tur ir speciāli turētāji, pudeles stāv stabili un tās ir viegli paņemt, kad gribas pieliet lāsīti pie kafijas. Tomēr tieši šī vieta ir pati viltīgākā visā ledusskapī.
Ledusskapja durvis ir tā zona, kas visvairāk cieš no siltā gaisa. Katru reizi, kad mēs tās atveram, lai izņemtu sviestu, sieru vai vienkārši paskatītos, kas garšīgs atrodams, durvīs esošie produkti saņem silta gaisa triecienu. Piens ir ārkārtīgi jutīgs pret šādām svārstībām. Pat ja šķiet, ka tās ir tikai dažas sekundes, baktērijas šajā siltuma mirklī “pamostas” un sāk vairoties. Tas notiek nemanāmi, bet rezultātā piens saskābst par divām vai trim dienām ātrāk, nekā tam vajadzētu.
Speciālisti uzsver, ka piens, gaļa un zivis ir produkti, kuriem vajag nemainīgu un zemu temperatūru. Durvīs temperatūra var būt pat par trim vai četriem grādiem augstāka nekā plauktu dziļumā. Šī starpība ir pietiekama, lai produkts sāktu bojāties, pirms vēl sasniegts termiņa beigu datums.
Kur ir tā “zelta vieta” piena pakai?
Ja gribat, lai piens tiešām stāvētu svaigs visas piecas līdz septiņas dienas pēc atvēršanas, tas ir jāliek vidējā vai apakšējā plauktā, tuvāk ledusskapja aizmugurējai sienai. Tur temperatūra ir visstabilākā un viszemākā.
Apakšējais plaukts parasti ir paredzēts gaļai un zivīm, jo tur ir visaukstākais, bet vidējais plaukts ir ideāls piena produktiem – biezpienam, krējumam un pašam pienam. Kad es sāku likt pienu dziļumā, uzreiz pamanīju starpību. Tas vairs nedabū “siltuma šoku” katru reizi, kad meklēju kādu citu produktu.
Daudzi domā, ka modernie ledusskapji paši tiek galā ar gaisa cirkulāciju, bet fiziku apmānīt ir grūti. Siltais gaiss vienmēr tiecas uz augšu un uz ārpusi, kad durvis tiek atvērtas. Tāpēc tieši centrālā daļa paliek visdrošākā.
Kāpēc iepakojuma forma mūs maldina?
Ražotāji pudeles un pakas veido tādas, lai tās perfekti iegultos durvju nodalījumos. Tas ir mārketinga un ērtību triks. Mēs redzam skaisto reklāmu un domājam, ka tā ir pareizā vieta. Patiesībā ražotājam ir svarīgi, lai jums būtu ērti lietot produktu, bet viņš ne vienmēr var garantēt, cik ilgi tas saglabāsies svaigs jūsu konkrētajā ledusskapī.
Vācu uztura speciālisti pat ir veikuši novērojumus, ka tieši šis ieradums – glabāt pienu durvīs – ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki tik daudz pārtikas izmet atkritumos. Mēs uzticamies ražotāja izveidotajam plauktam, nevis savai loģikai. Ja pērkat vairākas pakas uzreiz, tad tās, kuras vēl nav atvērtas, noteikti glabājiet ledusskapja aukstākajā vietā, nevis durvīs.
Piens un svešie aromāti
Vēl viena lieta, par ko reti aizdomājamies, ir piena spēja “uzsūkt” citas smaržas. Piens pēc savas būtības ir ļoti uzņēmīgs pret apkārtējo vidi. Ja ledusskapja durvīs blakus pienam stāv atvērta bundžiņa ar siļķi, kūpināta desa vai kāds specifisks siers, piens ļoti ātri var pārņemt šos aromātus.
Saimnieces bieži sūdzas, ka pienam ir “ledusskapja garša”. Tas notiek tieši tādēļ, ka durvīs gaiss cirkulē visvairāk un tur parasti saliekam visu, kas “pa rokai”. Ja piens stāv atsevišķi savā plauktā un ir kārtīgi noslēgts, tā garša saglabājas tīra un patīkama līdz pat pēdējam malkam.
Kā pārbaudīt, vai piens vēl ir lietojams?
Svarīgi atcerēties, ka datums uz iepakojuma ir tikai aptuvens orientieris. Reizēm piens saskābst ātrāk nepareizas transportēšanas dēļ, bet reizēm tas ir labs vēl pāris dienas pēc termiņa beigām. Vecais labais paņēmiens ar pagaršošanu vai pasmaržošanu joprojām strādā vislabāk.
Tomēr ir viena viltība ar tā saukto “ilgi uzglabājamo” jeb ultra-pasterizēto pienu. Tas ne vienmēr saskābst tāpat kā mājas piens. Tas var kļūt rūgts vai vienkārši mainīt konsistenci, neiegūstot izteikto skābo smaržu. Tāpēc ar šādu pienu jābūt uzmanīgākiem – ja tam parādās jebkāda dīvaina piegarša, labāk neriskēt un kafijai to neizmantot.
Ja pamanāt, ka piens jau sāk “staigāt” un vairs nav pirmā svaiguma, nemetiet to ārā. No tā sanāks brīnišķīgas, plānas pankūkas vai biezpiena plācenīši. Termiskā apstrāde šādā gadījumā visu vērš par labu.
Mazie ieradumi maina ikdienu
Reizēm šķiet, ka šādi sīkumi nav svarīgi, bet tieši no tā sastāv mūsu ikdiena. Pārliekot pienu tikai vienu plauktu zemāk un tālāk no durvīm, var ietaupīt ne tikai naudu, bet arī izvairīties no sabojāta rīta cēliena. Tas prasa tikai sekundi, bet ieguvums ir acīmredzams.
Es tagad durvīs glabāju tikai to, kam temperatūras svārstības nekaitē – sinepes, kečupu, minerālūdeni vai dažādas burciņas ar konservējumiem. Piens tagad droši guļ ledusskapja dziļumā, un man vairs nav jāuztraucas, vai rīt tas vēl būs lietojams.
