Latvijas Banka ir ieviesusi būtiskas izmaiņas Kredītu reģistra darbībā, lai padarītu šo sistēmu ērtāku un ātrāku. Galvenais jaunums skars tieši to, cik operatīvi informācija par iedzīvotāju un uzņēmumu saistībām parādīsies datubāzēs.
Līdz šim šis process aizņēma līdz pat piecām darba dienām, bet turpmāk viss notiks daudz straujāk – vien trīs dienu laikā. Šie grozījumi ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir modernizēt finanšu sektora informācijas apmaiņu. Centrālo banku vadīja vēlme atvieglot ikdienu gan tiem, kuri sniedz datus, gan tiem, kuriem šī informācija ir nepieciešama ikdienas darbā vai privātām vajadzībām.
Ātrāka datu aprite un mazāk birokrātijas
Samazinot termiņu no piecām uz trim darba dienām, Latvijas Banka ir pielāgojusi Kredītu reģistra ātrumu privāto kredītinformācijas biroju tempam. Tas nozīmē, ka ziņas par jauniem kredītiem, galvojumiem vai, tieši pretēji, kavētiem maksājumiem un to nokārtošanu būs redzamas visās sistēmās vienlaicīgi. Tas palīdzēs izvairīties no situācijām, kad dažādos reģistros dati atšķiras tikai lēnās apstrādes dēļ.
Lai vēl vairāk atvieglotu dzīvi bankām un citiem aizdevējiem, Latvijas Banka tagad pati varēs nodot datus kredītinformācijas birojiem. Ja klients būs devis attiecīgu pilnvarojumu, ziņas pēc iekļaušanas Kredītu reģistrā automātiski aizceļos tālāk. Tādā veidā iestādēm nebūs jātērē laiks un resursi, ziņojot vienu un to pašu informāciju vairākām iestādēm atsevišķi.
Finanšu tirgus dalībniekiem tagad būs iespēja izmantot tiešsaistes ziņojumu apmaiņu. Tas ir liels solis uz priekšu, salīdzinot ar vecākām metodēm, jo ļauj informāciju sūtīt un saņemt gandrīz acumirklī. Šāda pieeja saskaņo Kredītu reģistra darbību ar citām modernām sistēmām, ko bankas izmanto statistikai vai maksājumu veikšanai.
Līdz ar šīm pārmaiņām ir noslēdzies arī svarīgs tehniskais posms – dažādu novecojušu IT sistēmu apvienošana. Turpmāk tiks izmantota tikai viena, paaugstinātas drošības sistēma un elektronisko pārskatu platforma. Tajā ir iestrādātas plašas kontroles iespējas, kas ļauj labāk pārraudzīt visus iesniegtos datus un pārliecināties, ka tie ir precīzi.
Ko tas nozīmē tirgus dalībniekiem
Svarīgi ir tas, ka Latvijas Banka šīs pārmaiņas ir plānojusi tā, lai bankām un citām finanšu iestādēm nebūtu jāiegulda papildu nauda vai tehniskie resursi. Sistēmu apvienošana ir notikusi “zem pārsega”, neradot lieku slogu tirgum. Tieši otrādi – mērķis ir bijis procesus vienkāršot, lai ikdienas darbs ar kredītvēstures datiem kļūtu skaidrāks un mazāk sarežģīts.
Kopumā šie soļi rāda, ka centrālā banka mērķtiecīgi atsakās no vecām un smagnējām procedūrām. Digitālā transformācija Kredītu reģistrā palīdzēs nodrošināt, ka visa informācija par finanšu saistībām ir aktuāla un uzticama, kas ir būtiski ikvienam, kurš plāno savu finanšu nākotni vai strādā šajā nozarē.
