Februārī daudzi steidz apgriezt un pārstādīt pelargonijas, taču tieši šajā brīdī viena nepārdomāta darbība var augu novājināt. Ja par daudz aizraujas ar kopšanu, puķe var sākt nīkuļot un vasarā tā arī neuzziedēt.
Februāra vidū dienas kļūst garākas un uz palodzes pārziemojušās pelargonijas sāk rādīt pirmās dzīvības pazīmes. Šis ir laiks, kad gribas puķes sakopt un sagatavot krāšņai vasarai. Tomēr tieši tagad pārlieka centība var nodarīt vairāk ļauna nekā laba.
Steiga ar pārstādīšanu lielākā podā
Viena no biežākajām kļūdām notiek brīdī, kad pelargonijas tiek pamatīgi apgrieztas. Daudzi dārzkopji mēdz apvienot divus lielus darbus – spēcīgu dzinumu saīsināšanu un uzreiz arī auga pārstādīšanu lielākā podā.
Šāda rīcība augam ir pārāk liela slodze vienlaicīgi. Pēc apgriešanas pelargonijai paliek pavisam maz lapu, kas spētu iztvaikot mitrumu. Ja šādu “pliku” krūmiņu ieliek lielā podā ar svaigu zemi, saknes netiek galā ar lieko ūdeni. Zeme podā sāk skābt, gaiss netiek klāt un sakņu sistēma var vienkārši sapūt. Labāk ir nogaidīt. Pārstādīt lielākā traukā vajadzētu tikai tad, kad augs ir “atmodies” un sācis dzīt jaunas, spēcīgas lapas.
Kā pareizi apgriezt un veidot krūmu
Pelargonijām patīk, ja tās laiku pa laikam atjauno. Ja krūms pa ziemu ir izstīdzējis un kļuvis garš, tas jāsamazina. Ir divi vienkārši veidi, kā to izdarīt.
Pirmais veids ir galotņu nkniebišana. Tas nozīmē, ka pašā dzinuma galā noplūc tikai divas vai trīs jaunākās lapiņas. Tas liek augam sākt zaroties uz sāniem un krūms kļūst kuplāks.
Otrais veids ir nopietnāka apgriešana. To dara dzinumiem, kuriem ir vismaz piecas lapas. Šādu zaru var nogriezt un izmantot kā spraudeni jauna stāda iegūšanai. Galvenais atcerēties, ka pirms pašas griešanas zeme podā ir nedaudz jāapžāvē. Pēc procedūras pelargoniju nevajadzētu laistīt vismaz diennakti. Griezuma vietām ir jāapkalst un jāpavelkas ar “ādiņu”. Daži dārzkopji brūces apkaisa ar koka pelniem, lai izvairītos no infekcijām.
Gaisma un mērenība laistīšanā
Pēc februāra apgriešanas pelargonijām vissvarīgākā ir gaisma. Ja palodze ir tumša, augs atkal sāks stīdzēt un kļūs bāls. Ja ir iespēja, krūmus var palikt zem papildu apgaismojuma.
Tikpat svarīgi ir mainīt laistīšanas paradumus. Kamēr lapu ir maz, pelargonija dzer ļoti maz. Augsnei ir jābūt viegli mitrai, bet nekādā gadījumā slapjai. Lieks slapjums februārī un martā ir galvenais iemesls, kāpēc stādi iet bojā. Šajā fāzē labāk ir par sausu, nekā par slapju.
Kad gaidīt pirmos ziedus
Katrai pelargoniju grupai ir savs laiks, kad tā pēc apgriešanas sāk ziedēt. Ja viss ir izdarīts pareizi un augam ir pietiekami gaismas, parastās zonālās pelargonijas un nokarenās (pajumtes) pelargonijas parasti uzzied pēc diviem vai trim mēnešiem. Tas nozīmē, ka maijā vai jūnija sākumā balkona kastes jau būs krāšņas.
Citas šķirnes ir lēnākas. Piemēram, karaliskās pelargonijas un rožpumpuru šķirnes var prasīt pat piecus vai sešus mēnešus līdz pirmajam ziedam. Šī iemesla dēļ karaliskās pelargonijas parasti iesaka apgriezt jau rudenī, lai tās pa ziemu mierīgi briedinātu ziedpumpurus. Februārī tām labāk vairs klāt neķerties, citādi ziedēšana pārcelsies uz pašu vasaras nogali.
Pacietība atmaksājas
Gatavojot pelargonijas jaunajai sezonai, galvenais ir nesteigties ar mēslošanu. Kamēr augs nav kārtīgi sācis augt un tam nav pietiekami daudz zaļās masas, mēslojums var “apdedzināt” jaunās saknītes. Vispirms jāsagaida pirmie dzinumi, jāredz, ka augs ir stabils, un tikai tad var sākt domāt par papildu barošanu.
Kopumā februāris ir kluss sagatavošanās mēnesis. Ar nelielu apgriešanu un mērenām rūpēm pelargonijas būs spēcīgas un gatavas priecēt visu vasaru. Nav vajadzīgi sarežģīti līdzekļi, pietiek ar uzmanīgu vērošanu un sapratni par to, ko augs katrā brīdī spēj paveikt.
