Grieķija un Malta šobrīd ir kļuvušas par galvenajiem oponentiem jaunajam Eiropas Savienības priekšlikumam, kas paredz vēl stingrākus ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai.
Eiropas Komisija vēlas atteikties no līdzšinējiem naftas cenu griestiem, tā vietā ieviešot pilnīgu aizliegumu sniegt jebkādus pakalpojumus, kas palīdz transportēt Krievijas degvielu. Šis solis izraisījis nopietnas diskusijas ES vēstnieku sanāksmē, jo abas jūras valstis bažījas par sekām, ko tas varētu radīt viņu ekonomikai. Jaunā sankciju pakete ir vērsta uz to, lai maksimāli sarežģītu Krievijas iespējas pārdot savus energoresursus starptautiskajos tirgos.
Kāpēc radušās nesaskaņas
Grieķija un Malta savus iebildumus pamato ar bažām par Eiropas kuģniecības nozares nākotni. Tā kā abām valstīm ir ļoti spēcīgas jūrniecības tradīcijas un liela kuģu flote, jebkādi stingri pakalpojumu aizliegumi varētu tieši ietekmēt vietējos uzņēmumus. Tāpat pastāv bailes, ka šādi ierobežojumi varētu izraisīt jaunu enerģijas cenu kāpumu visā Eiropā, kas šobrīd ir ļoti jūtīgs jautājums.
Vēstnieku sanāksmē abas valstis skaidri lika saprast, ka tām ir vajadzīgi papildu skaidrojumi. Sevišķi liela neizpratne ir par ieceri sodīt ārvalstu ostas, kurās tiek pārkrauta Krievijas nafta. Tāpat Grieķija un Malta vēlas saprast, kā praktiski darbosies pastiprinātā uzraudzība kuģu pārdevējiem, lai nepieļautu jaunu kuģu nonākšanu tā dēvētajā Krievijas “ēnu flotē”.
Līdz šim Eiropas Savienība mēģināja ierobežot Krievijas peļņu, nosakot maksimālo cenu, par kādu drīkst pirkt tās naftu. Taču jaunais plāns, kas ir 20. sankciju paketes sirds, paredz pavisam citu pieeju. Tā vietā, lai strīdētos par cenām, plānots vienkārši aizliegt jebkādu tehnisko, apdrošināšanas vai loģistikas atbalstu Krievijas naftas kuģiem. Bez šiem pakalpojumiem transportēt degvielu pa jūru kļūst gandrīz neiespējami vai vismaz ārkārtīgi dārgi un bīstami.
Maltas pārstāvji gan norāda, ka viņi nav kategoriski pret sankcijām, bet piedalās tehniskās sarunās. Viņu mērķis esot nodrošināt, lai pieņemtie lēmumi būtu reāli īstenojami dzīvē un neradītu haosu pašā Eiropas Savienībā. Grieķijas valdība pagaidām ir izvēlējusies šo jautājumu publiski nekomentēt.
Termiņi un tālākā rīcība
ES sankciju apstiprināšanas process ir sarežģīts, jo ir nepieciešama pilnīgi visu dalībvalstu piekrišana. Pietiek ar vienas valsts veto, lai visa pakete tiktu apturēta vai būtiski mainīta. Tas nozīmē, ka tuvākajās nedēļās Briselē gaidāmas ļoti smagas sarunas un kompromisu meklēšana, lai mazinātu Grieķijas un Maltas bažas.
Plāns ir pabeigt visas diskusijas un oficiāli pieņemt jaunos ierobežojumus līdz februāra beigām. Līdz tam laikam priekšlikums vēl var piedzīvot vairākas izmaiņas, lai tas būtu pieņemams visām pusēm. Šis ir kārtējais pārbaudījums Eiropas vienotībai, mēģinot atrast līdzsvaru starp ekonomiskajām interesēm un politisko spiedienu uz Krieviju.
