Toms Bricis pārtrauc klusēšanu par “nenormālo” ziemu: kas patiesībā slēpjas aiz Latvijas februāra sala

Laika ziņu diktora Toma Briča skaidrojumi bieži vien palīdz labāk saprast, kāpēc prognozes ne vienmēr piepildās un ko īsti nozīmē “normāla ziema”.

Viņš norāda, ka ticamas prognozes ilgākam laikam par dažām dienām joprojām ir liels izaicinājums. Dažreiz minējumi sakrīt ar realitāti, taču tā drīzāk ir nejaušība, nevis precīza zinātne.

Kāpēc prognozes mēdz kļūdīties?

Daudziem rodas jautājums, kāda jēga no ilgtermiņa prognozēm, ja tās tik bieži mainās. Piemēram, vēl janvārī tika solīts silts februāris, taču realitātē mēnesis sākās ar pamatīgu salu. Bricis skaidro, ka šādas prognozes ir nepieciešamas pašiem meteorologiem, lai mācītos un analizētu kļūdas.

Otrs iemesls ir pavisam vienkāršs – cilvēki paši ļoti vēlas zināt, kāds būs nākamais gadalaiks. Lai gan šobrīd tehnoloģijas neļauj precīzi paredzēt laikapstākļus mēnešiem uz priekšu, pieprasījums pēc šādas informācijas neizzūd. Iespējams, tikai pēc vairākiem gadiem meteorologi varēs sniegt tiešām drošas prognozes visai sezonai.

Vai šī ziema ir neparasti auksta?

Sociālajos tīklos cilvēki bieži diskutē par to, vai šis sals ir kaut kas ārkārtējs. Interesanti, ka viedokļi dalās atkarībā no vecuma un atmiņām. Jaunākiem cilvēkiem šāds aukstums var šķist nebijis, savukārt tie, kuriem ir 50 vai 60 gadi, labi atceras vēl bargākas ziemas.

Ja skatās uz datiem, šis bija trešais aukstākais janvāris pēdējo 30 gadu laikā. Tomēr viena mēneša rādītāji nepadara visu ziemu par ekstrēmu. Decembris bija neparasti silts, tāpēc vidējie rādītāji kopumā ir visai mēreni. Bricis uzsver, ka pēdējo gadu siltās ziemas mūs ir nedaudz “izlutinājušas”, un mēs vienkārši esam atraduši no kārtīga sala.

Zosēnu fenomens un temperatūras atšķirības

Latvijā gaisa temperatūra nelielos attālumos var atšķirties pat par 10 vai vairāk grādiem. Spilgts piemērs tam ir Rīga, kur vienā rītā lidostā var būt -26 grādi, bet centrā tajā pašā laikā tikai -19 grādi. Tas atkarīgs no tā, cik tuvu ir ūdens, mežs vai kāds ir zemes reljefs.

Bieži dzirdam, ka Zosēni ir aukstākā vieta valstī. Tam ir loģisks izskaidrojums – tā ir vienīgā novērojumu stacija, kas atrodas pašā Vidzemes augstienes centrā. Augstums virs jūras līmeņa tur ir lielāks, un tieši tāpēc termometra stabiņš tur noslīd zemāk nekā citviet.

Klimata pārmaiņas un brīdinājumi

Pat ja šoziem piedzīvojam aukstuma viļņus, tas neapgāž faktu, ka globāli kļūst siltāk. Aukstas dienas joprojām būs, taču tās kļūst retākas un īsākas. Tā kā mēs atrodamies ziemeļos, no sniega un sala pavisam aizbēgt neizdosies – ja vien neatnāks siltas gaisa masas no okeāna, pie mums vienmēr būs tumšs un vēss.

Runājot par daudzajiem brīdinājumiem telefonos, ko saņemam pēdējā laikā, Bricis skaidro, ka meteorologi tagad vairāk domā par ietekmi uz sabiedrību. Brīdinājumu izsūta nevis tikai “sausu” skaitļu dēļ, bet skatoties, cik bīstami tas var būt satiksmei vai cilvēku veselībai. Mērķis nav biedēt, bet gan laicīgi informēt, lai mēs spētu labāk sagatavoties.

Ziemeļblāzmas – redzamas vai tikai nofotografētas?

Lasi vēl: Viss mainīsies vienā dienā: sinoptiķu jaunā prognoze no 15. februāra sola skarbu pavērsienu

Mūsdienās šķiet, ka ziemeļblāzmas Latvijā ir redzamas gandrīz katru nedēļu. Patiesībā pie vainas ir modernās kameras un telefoni. Cilvēka acs bieži vien nespēj uztvert tās krāsas, ko “redz” objektīvs ilgā ekspozīcijā. Lielākā daļa krāšņo attēlu internetā ir drīzāk mākslas darbi, nevis tas, ko tiešām varētu saredzēt dzīvē.

Lai gan procesi uz Saules nav kļuvuši biežāki kā senāk, mēs vienkārši esam iemācījušies tos labāk pamanīt un iemūžināt. Ja gribat tiešām redzēt ziemeļblāzmu, jādodas prom no pilsētas gaismām uz kādu tumšāku vietu, vislabāk – pie jūras.

0 0 balsis
Raksta vērtējums
Pierakstīties jaunumiem
Saņemt paziņojumus par...
guest
0 Komentāri
Viedokļi pie teksta
Skatīt visus komentārus