Ceturtdiena Latvijā būs kā klusums pirms vētras. Lai gan gaisa temperatūra daudzviet kļūs nedaudz patīkamāka un sals uz brīdi atlaidīs, sinoptiķu prognozes rāda, ka šis ir tikai īss atelpas brīdis. Jau piektdien mūs sasniegs šīs ziemas, iespējams, spēcīgākais sniegputenis, kam tūlīt pa pēdām sekos stindzinošs aukstums.
Toms Bricis atzīst, ka tuvākās dienas būs skaidrs rādītājs tam, ka ziema savas pozīcijas negrasās atdot. Viņš uzsver, ka mēs esam vienkārši atraduši no “īstas” ziemas. Pēdējie siltie gadi ir pamatīgi sabojājuši mūsu priekšstatu par to, kas Latvijas platuma grādos ir normāli laikapstākļi.
Piektdienas “baltā siena”: ceļi var kļūt neizbraucami
Piektdienas rītā Latviju no dienvidrietumiem sāks šķērsot plaša un spēcīga nokrišņu zona. Tas nebūs parasts sniedziņš – sinoptiķi prognozē mērenu līdz stipru putināšanu, kas valsts lielākajā daļā atnesīs 10 līdz 25 centimetrus svaiga sniega.
Visvairāk putinās centrālajos un austrumu rajonos, savukārt Kurzemes piekrastē vēja brāzmas var sasniegt pat 20 metrus sekundē.
Sliktākā situācija uz ceļiem veidosies piektdienas pēcpusdienā. Spēcīgās snigšanas dēļ redzamība būs minimāla. Daudzi autoceļi vai pat dzelzceļa sliedes var tikt aizputinātas dažu stundu laikā.
Rīgā sniegt sāks jau piektdienas rītā, un pamatīgs putenis turpināsies visu dienu, pamazām mitējoties tikai naktī uz sestdienu. Šis ir brīdis, kad tiešām būtu vērts apsvērt, vai plānotie braucieni ir neatliekami.
Svētdienas rītā termometri rādīs -30 grādus
Tiklīdz puteņa mākoņi sestdien aizies, debesis skaidrosies. Tas pavērs ceļu ekstrēmam aukstumam. Svētdienas rīts un nakts uz pirmdienu solās būt vieni no aukstākajiem šajā sezonā. Vietām Latvijā gaisa temperatūra var noslīdēt līdz pat -30 grādu atzīmei.
Interesanti, ka temperatūras atšķirības Latvijā šādās skaidrās naktīs var būt milzīgas. Toms Bricis skaidro, ka visu nosaka reljefs un apkārtējā vide. Viņš min piemēru no pieredzes: kamēr Daugavgrīvā ir tikai mīnus 8 grādi, Rīgas centrā tajā pašā laikā fiksēti mīnus 19, bet lidostā “Rīga”, kas atrodas klajā mērogā, termometrs noslīdējis līdz pat mīnus 26 grādiem.
Zosēni Vidzemes augstienē tradicionāli paliek starp aukstākajiem punktiem, taču tas nenozīmē, ka citur būs silti – šāds sals skars ikvienu.
Kāpēc ilgtermiņa prognozes “melo”?
Daudzi interesējas, kāpēc vēl pirms mēneša tika solīts silts februāris, bet tagad mēs cīnāmies ar bargu salu. Toms Bricis norāda, ka ticamas ilgtermiņa prognozes pagaidām ir drīzāk izņēmums, nevis likums.
Mēneša vai visas sezonas paredzēšana ir nepieciešama pašiem speciālistiem, lai mācītos no kļūdām un labāk izprastu atmosfēras procesus.
“Es, šķiet, ne reizi vēl neesmu redzējis pārliecinošu ilgtermiņa prognozi gadalaikam, kas patiešām piepildītos,” atklāti saka Bricis.
Viņš piebilst, ka pēc dažiem gadiem vai pat tikai īsi pirms viņa došanās pensijā šādas prognozes varētu kļūt precīzas, bet šobrīd tie bieži vien ir tikai minējumi, kas dažreiz sakrīt ar realitāti. Tas ir svarīgs atgādinājums sabiedrībai – uzticēties var tikai prognozei tuvākajām trim līdz piecām dienām.
Kāpēc mēs vairs neesam gatavi lielam aukstumam?
Sociālajos tīklos nebeidzas diskusijas par to, vai šī ziema ir kas nebijis. Bricis uzsver – skaitļi rāda, ka šis janvāris bija trešais aukstākais pēdējo 30 gadu laikā, taču raugoties vēsturē, tas nav nekas ārkārtējs.
Cilvēkiem, kuriem ir virs 50 vai 60 gadiem, atmiņā ir krietni skarbākas ziemas. Savukārt jauniešiem ap 20 gadiem šis tiešām var šķist dzīves lielākais sals.
Mūsu lielākā problēma ir pieradums. Mēs esam pieraduši pie siltām ziemām un aizmirsuši, kā pareizi uzvesties aukstumā. Tieši tāpēc pēdējā laikā mēs saņemam tik daudz brīdinājumu telefonos. Agrāk par -20 grādiem neviens īpaši nebrīdināja, bet tagad meteorologi sadarbojas ar mediķiem un glābējiem. Viņi skatās nevis tikai uz grādiem, bet uz to, kā aukstums ietekmē cilvēku labsajūtu un drošību uz ceļiem.
Sniega rekordi: kur ir visdziļākās kupenas?
Kamēr mēs gatavojamies nākamajam putenim, daļā Latvijas sniegs jau ir sasniedzis rekordlīmeni. Dagdā izveidojusies pēdējo trīs gadu dziļākā sniega sega valstī – tur tā pārsniegusi pusi metra jeb 52 centimetrus. Arī citviet Latgalē, piemēram, Piedrujā un Daugavpilī, kupenas ir virs 40 centimetriem.
Svarīgi saprast, ka šis aukstums un sniegs neapgāž faktu par globālo sasilšanu. Toms Bricis skaidro, ka gada vidējā temperatūra Latvijā joprojām paaugstinās, taču mēs nekur neizbēgsim no aukstuma viļņiem.
Mēs atrodamies vietā, kur ziemā saules siltuma praktiski nav. Ja pie mums neieplūst silts gaiss no okeāna, būs auksts un tumšs. Tā ir normāla dabas svārstība, kurai mums vienkārši ir jābūt gataviem.
