Daudzi dārzu saimnieki rudenī saskaras ar dilemmu – tērēt laiku jutīgāko augu tīšanai un segšanai vai tomēr paļauties uz dabas izturību.
Hortenzijas, kas vasarā priecē ar grezniem ziedu mākoņiem, ir vienas no tām dārza rotām, kuru ziemcietība mēdz būt mānīga. Izrādās, ka risinājums, ko iesaka pieredzējuši dārzkopji, ir atkarīgs nevis no vispārīgiem noteikumiem, bet gan no viena konkrēta faktora, ko bieži vien piemirstam pārbaudīt.
Neatkarīgi no tā, cik rūpīgi augs ticis laistīts vai mēslots vasarā, ziemas sals var pilnībā mainīt nākamās sezonas plānus. Bieži vien pavasarī redzam zaļojošu, kuplu krūmu, kas tomēr spītīgi atsakās ziedēt. Iemesls šādai uzvedībai gandrīz vienmēr ir meklējams ziemas sagatavošanās posmā.
Kāpēc dažas hortenzijas zied, bet citas – nē?
Galvenais noslēpums, ko speciālisti uzsver atkal un atkal, slēpjas hortenziju sugā. Liellapu hortenzija, kas dārzos izceļas ar savām košajām zilo un rozā ziedu bumbām, ziedpumpurus sagatavo jau iepriekšējā gada rudenī dzinumu galos. Ja ziema ir skarba un bez sniega, krūms bez papildu aizsardzības var izdzīvot, taču sals garantēti “nogriezīs” tieši šos pumpurus līdz pat koksnes dzīvajai daļai.
Dārzkopības speciālisti norāda uz būtisku atšķirību, par ko stādu pārdevēji mēdz klusēt: sakņu sistēmas salizturība un ziedpumpuru salizturība ir divas dažādas lietas. Augs pavasarī dos kuplu, zaļu lapotni, taču ziedēšana būs nabadzīga vai tās nebūs vispār. Tieši tāpēc ieziemošana liellapu hortenzijām nav vienkārši pārapdrošināšanās, bet gan vienīgā iespēja redzēt ziedus nākamajā vasarā.
Kāpēc par ātru nav par labu?
Viena no biežākajām kļūdām ir auga ietīšana brīdī, kad parādās pirmās salnas. Pieredzējuši audzētāji iesaka nogaidīt līdz brīdim, kad dienā temperatūra stabili noslīd zem nulles – parasti tas notiek oktobra beigās vai novembrī. Ja augu sasedz pārāk agri, it īpaši mitrā laikā, zem materiāla sāk veidoties izšuvums un attīstās sēnīšu kaites, kas ir tikpat kaitīgas kā sals.
Pareiza sagatavošana notiek vairākos posmos:
Krūmu uzmanīgi sasien un aptin ar divām kārtām agro plēves.
Augu uzmanīgi noliec pie zemes un nofiksē ar metāla skavām.
Virsū klāj egļu zarus vai sausas lapas, ko noslēdz ar vēl vienu elpojoša materiāla kārtu.
Galvenais princips ir gaisa telpas izveide, kas kalpo kā dabiska siltumizolācija.
Kā nepieļaut kļūdas pavasarī un apgriežot?
Pavasara saule mēdz būt tikpat viltīga kā ziemas sals. Hortenzijas jāatver pakāpeniski, noņemot seguma kārtas vienu pēc otras ar nedēļas intervālu. Tas jādara, lai pasargātu dzinumus no saules apdegumiem un lieka stresa. Pēdējo kārtu noņem tikai tad, kad vairs nedraud pavasara salnas, kas varētu sabojāt tikko nobriedušos pumpurus.
Tāpat kritiska kļūda ir nepareiza apgriešana. Liellapu hortenzijas drīkst apgriezt tikai uzreiz pēc ziedēšanas. Tas dod augam laiku līdz ziemai paspēt sagatavot jaunus ziedpumpurus uz jaunajiem dzinumiem. Ja apgriešanu veic rudenī vai pavasarī, dārznieks pats neapzināti atņem sev gaidāmo vasaras košumu.
Saprotot šo dabas mehānismu, liellapu hortenzija no “kaprīza” auga kļūst par paredzamu un pateicīgu dārza iemītnieci. Rūpīgs darbs rudenī ir kā biļetes iegāde uz krāšņu šovu, kas vasarā atmaksāsies ar katru uzplaukušo ziedu kopu.
