Pētnieki ir aprēķinājuši, ka 2032. gadā pret Mēnesi varētu ietriekties paliels asteroīds. Debesu ķermenis ar nosaukumu 2024 YR4 ir aptuveni 60 metrus plats, un sākotnēji pat valdīja bažas, ka tas varētu trāpīt Zemei.
Tagad zinātnieki šādu iespēju pilnībā izslēdz, taču trieciens pret Mēnesi joprojām ir iespējams. Pat ja šis notikums risināsies tūkstošiem kilometru attālumā no mums, tā sekas būs novērojamas arī no Zemes.
Ķīnas zinātnieki no Cinghua universitātes ir veikuši jaunus aprēķinus un secinājuši, ka varbūtība asteroīda sadursmei ar Mēnesi ir aptuveni 4,3 procenti. Lai gan skaitlis nešķiet liels, iespējamā trieciena jauda ir iespaidīga. Tiek lēsts, ka sadursmes brīdī atbrīvotos enerģija, kas līdzvērtīga 6,5 megatonnām TNT. Tas ir salīdzināms ar spēcīgas ūdeņraža bumbas sprādzienu.
Zinātnieki norāda, ka šāds trieciens uz Mēness virsmas atstātu aptuveni vienu kvadrātkilometru lielu krāteri. Tas būtu jaudīgākais Mēness notikums, kādu cilvēce jebkad ir fiksējusi ar savām mērierīcēm. No vienas puses, tas ir zināms risks kosmosa tehnoloģijām, bet no otras – tā ir unikāla un nebijusi iespēja zinātnei klātienē pētīt šādus procesus.
Žilbinošs uzliesmojums un Mēness zemestrīce
Pētnieki prognozē, ka pašā sadursmes mirklī parādīsies neparasti spilgts gaismas uzliesmojums. Tas varētu būt tik spēcīgs, ka būs saskatāms no Zemes pat bez teleskopa palīdzības. Šis gaismas blāzmojums varētu ilgt pat vairākas minūtes, un tam sekotu stundām ilga infrasarkanā pēcspīdēšana.
Trieciens izraisītu arī pamatīgu Mēness zemestrīci. Karstie un izkusušie ieži pēc sadursmes sāktu strauji atdzist, radot milzīgu enerģijas vilni, kas liktu nodrebēt visam Mēnesim. Tas būtu iespaidīgs skats un reizē vērtīgs datu avots seismologiem, kuri pēta Mēness iekšējo uzbūvi.
Viena no interesantākajām pētījuma daļām skar jautājumu par atlūzām. Speciālisti lēš, ka kosmosā varētu tikt izmesti līdz pat 100 miljoniem kilogramu Mēness iežu drumstalu. Lielākā daļa no tām turpinātu riņķot ap Mēnesi vai pēc kāda laika atkal nokristu uz tā virsmas, taču pavisam neliela daļa varētu sasniegt arī Zemes atmosfēru.
Šīs atlūzas gan neradītu nekādus draudus dzīvībai uz mūsu planētas. Visticamāk, tie būtu mazi akmeņi vai putekļi, kas vienkārši sadegtu atmosfērā, radot krītošo zvaigžņu efektu. Tomēr pētnieki uzmanīgi seko līdzi tam, vai šīs atlūzas nevarētu apdraudēt satelītus, kas riņķo ap Zemi vai Mēnesi.
Kad un kur to varēs redzēt
Aprēķini rāda, ka iespējamā sadursme varētu notikt 2032. gada 22. decembrī ap pulksten 18:00 pēc Latvijas laika. Vislabāk šis notikums būtu redzams Austrumāzijā, Klusā okeāna reģionā un ASV rietumos. Tajās vietās tobrīd būs nakts, un Mēness atradīsies augstu pie debesīm, nodrošinot izcilu redzamību.
Eiropā situācija būs nedaudz citādāka. Pie mums tajā laikā būs vēl pēcpusdiena vai agrs vakars. Mēness šajā dienā uz lēkta pusi būs apgaismots par aptuveni 70 procentiem. Lai gan Eiropa neatradīsies pašā izdevīgākajā novērošanas punktā, modernās tehnoloģijas un tiešraides no visas pasaules ļaus ikvienam sekot līdzi šim vēsturiskajam notikumam tiešraidē.
