Februāra puteņi un mainīgie laikapstākļi nereti pārvērš privātmāju jumtus par īstām riska zonām. Daudzi mājokļu saimnieki saskaras ar situāciju, kad sniega kārta kļūst bīstami bieza, bet kāpšana uz slidena jumta šķiet pārāk bīstama avantūra.
Izrādās, ka risinājumi, ko iesaka pieredzējuši namīpašnieki un amatnieki, ir daudz vienkāršāki un drošāki, nekā varētu šķist pirmajā brīdī.
Vai sniegs tiešām var salauzt mājas jumtu?
Speciālisti, kas nodarbojas ar ēku uzturēšanu, norāda uz kādu būtisku faktu, ko vizuāli novērtēt ir grūti – sniega svaru. Viens kubikmetrs svaiga, pūkaina sniega sver aptuveni 100 kilogramus, taču problēmas sākas brīdī, kad iestājas atkusnis vai uzsnieg slapjš sniegs. Šāds slapja sniega masīvs var sasniegt pat 400 līdz 600 kilogramu svaru uz vienu kubikmetru.
Praksē tas nozīmē, ka uz nelielas saimniecības ēkas vai pirts jumta var gulsties krava, kas līdzvērtīga apvidus automašīnai. Visstraujāk šādu slodzi izjūt polikarbonāta siltumnīcas, veci šīfera jumti vai ēkas ar lēzenām konstrukcijām, kur sniegs nevar noslīdēt pats. Tāpēc jautājums par to, kā laikus atbrīvot konstrukcijas no liekā smaguma, kļūst par prioritāti, pirms parādās pirmās plaisas vai deformācijas.
Gudras metodes sniega novākšanai, paliekot uz zemes
Lai nebūtu jāizaicina liktenis uz apledojušām kāpnēm, gudrākie saimnieki izmanto distances metodes. Viena no efektīvākajām ierīcēm, ko bieži piemin dārza darbu entuziasti, ir teleskopiskais skrāpis vai paštaisīts rāmis ar “šleifi”. Princips ir elementārs: pie gara kāta piestiprināts rāmis pārgriež sniega slāni, un sniegs pa piestiprināto slideno audumu vai plēvi viegli noslīd lejā, nenodarot pāri jumta segumam.
Interesanta un tautā pārbaudīta metode ir tā saucamais “zāģēšanas” paņēmiens ar virvi. Ja jumta forma to atļauj, pār kori tiek pārmesta izturīga virve, kurā ik pēc noteikta attāluma iesieti mezgli. Darbojoties divatā – katram savā mājas pusē – virvi lēnām kustina, burtiski “izpļaujot” sniega masīvu un liekot tam pa porcijām slīdēt lejup.
Lasi vēl: Tava realitāte nemainās, jo tu guli nepareizi: nakts noslēpums, ko daudzi neizmanto
Reizēm palīdz pat pavisam vienkārša fizika un vibrācija. Meistari novērojuši, ka gadījumos, kad sniegs ir “iekāries” un gatavs slīdēt, pietiek no bēniņu puses uzmanīgi uzsist pa spārēm ar gumijas āmuru. Radītā vibrācija bieži vien ir pēdējais impulss, kas nepieciešams, lai sniega cepure pati pamestu jumtu.
Kāpēc nekad nevajadzētu notīrīt jumtu “līdz pēdējam”?
Entuziasms sniega tīrīšanā ne vienmēr nāk par labu pašai ēkai. Pastāv nerakstīts “10 centimetru likums”, ko iesaka ievērot jumtu segumu eksperti. Nekad nevajadzētu censties nokasīt sniegu līdz pašam jumta materiālam. Plāna sniega kārta kalpo kā aizsargslānis, kas pasargā bitumena dakstiņus, metāla loksnes vai citu segumu no mehāniskiem bojājumiem, ko var nodarīt tīrīšanas rīki. Turklāt šis atlikušais sniegs darbojas kā papildu siltumizolācija.
Drošība pirmajā vietā: kur vislabāk stāvēt?
Pat strādājot no zemes, pastāv savi riski, par kuriem bieži tiek aizmirsts darba karstumā. Lielākā kļūda, ko var pieļaut, ir stāvēšana tieši zem jumta pārkares. Sniega masa, kas pēkšņi sāk kustību, var būt neparedzama un smaga.
Vienmēr jāizvēlas “leņķis” – stāviet tālāk no sienas un slīpi pret tīrāmo zonu.
Sekojiet līdzi instrumenta stāvoklim, lai krītošais sniegs to neizsistu no rokām.
Pārliecinieties, ka zonā, kur kritīs sniegs, neatrodas mājdzīvnieki, dekoratīvie krūmi vai komunikāciju vadi.
Lasi vēl: Gatavojieties pārmaiņām: kā 17. februāra lielais aptumsums Ūdensvīra zīmē ietekmēs jūsu dzīvi
Regulāra un pārdomāta jumta apkope ziemas laikā garantē, ka pavasara atkusnis neatnesīs nepatīkamus pārsteigumus ieliektu spāru vai tekošu griestu izskatā. Rūpes par māju ir svarīgas, taču tām vienmēr jābūt savienotām ar veselo saprātu un drošām metodēm, kas neapdraud pašu saimnieku.
