Daudzi domā, ka petūnijām vajag tikai ūdeni un sauli, bet patiesībā tās ir vienas no “izsalkušākajiem” ziediem dārzā. Pietiek pievienot pareizo mēslojumu, lai noguruši stādi atkal pārvērstos košā ziedu mākonī.
Petūnijas parasti ir tās puķes, kas dārza darbu sākumā pirmās nonāk iekaramajos podos un balkona kastēs. Dažreiz pēc krāšņās ziedēšanas veikalā tās mājās ātri vien zaudē savu košumu un sāk dzīt tikai zaļas lapas. Tas parasti notiek tieši tajā brīdī, kad augs ir iztērējis visus iepriekš saņemtos spēkus un tam sāk pietrūkt barības vielu jauniem pumpuriem.
Kāpēc ziedēšana pēkšņi apstājas
Petūnija pēc dabas ir ļoti ēdelīgs augs, kam vajag daudz enerģijas, lai nepārtraukti veidotu jaunus ziedus. Ja podā ir maz zemes, saknes ātri vien izsūknē visu labumu un augšana paliek lēnāka. Nereti pie vainas ir arī nepareiza vietas izvēle, jo petūnijām ļoti patīk saule. Pilnīgā ēnā tās tikai stīdzēs un ziedi būs pavisam reti vai nebūs vispār.
Tāpat svarīga ir pareiza laistīšana. Zemei podā jābūt vienmērīgi mitrai, bet ne slapjai kā purvā. Ja ūdens sakrājas poda apakšā un netiek ārā, saknes sāk smakt un augs vairs nespēj uzņemt barību. Tas ir pirmais iemesls, kāpēc pumpuri nobirst vēl neuzplaukuši.
Galvenais noslēpums kuplai ziedēšanai
Lai petūnijas ziedētu nepārtraukti un krāšņi, tām nepieciešams mēslojums ar augstu fosfora un kālija saturu. Fosfors ir tas elements, kas tieši atbild par jaunu pumpuru veidošanos un ziedu skaitu. Kālijs savukārt palīdz augam būt stingram un vieglāk pārdzīvot karstās dienas vai krasas temperatūras maiņas naktīs.
Visērtāk izmantot šķidro mēslojumu, ko vienkārši pievieno laistāmajam ūdenim. Šādā veidā saknes barības vielas uzņem visātrāk. Jauniem stādiem labāk gatavot vājāku šķīdumu, bet jau kupli saaugušām puķēm devu var palielināt pēc instrukcijas. Galvenais ir atcerēties vienu likumu – mēslojumu lej tikai uz mitras zemes, lai neapdedzinātu smalkās saknītes.
Cik bieži barot petūnijas
Regulārs ritms ir svarīgāks par lielu mēslojuma daudzumu vienā reizē. Vislabāk puķes piebarot reizi 10 līdz 14 dienās. Daži dārznieki izvēlas mēslot katrā otrajā laistīšanas reizē, bet tad koncentrācijai jābūt pavisam mazai.
Mēslošanu vēlams veikt agri no rīta vai vakarā, kad saule vairs nespīd tieši uz augiem. Tas pasargās lapas no iespējamiem apdegumiem, ja nejauši uz tām uzpilēs kāda pilīte. Ja redzat, ka lapas kļūst bālas vai sāk dzeltēt, tā var būt zīme, ka mēslojuma ir par daudz vai augam ir grūti to uzņemt. Tādā gadījumā pāris reizes jālaista tikai ar tīru ūdeni.
Galotņošana un veco ziedu novākšana
Pat pats labākais mēslojums nepalīdzēs, ja augs būs aizaudzis un nekopts. Petūnijām ļoti patīk “frizēšana”. Ja pamaniet, ka dzinumi izstīdz par tālu un galos paliek pavisam maz lapu, drosmīgi nokniebiet galotnes. Tas liks augam zaroties un veidot jaunus sānu dzinumus, uz kuriem atkal būs jauni pumpuri.
Tikpat svarīgi ir regulāri izlasīt vecos, novītušos ziedus. Tos nevajadzētu atstāt uz auga, jo petūnija tērēs spēku sēklu audzēšanai, nevis jaunu ziedu plaucēšanai. Vecie ziedi jāizkniebj kopā ar visu mazo kātiņu. Tas jādara regulāri – kaut vai katru otro dienu, kad ejiet garām ar laistāmo kannu.
Noderīgi padomi izturībai
Ja petūnijas aug iekaramajos podos, tās ir ļoti jūtīgas pret stipru vēju un pērkona negaisu. Trauslie kāti viegli lūst, un lielas lietus lāses mēdz sabojāt maigos ziedus. Ja gaidāma stipra vētra, podus labāk uz brīdi nocelt un nolikt aizvējā uz zemes.
Augsne: Izmantojiet vieglu un porainu zemi, kas paredzēta tieši balkona puķēm.
Drenāža: Poda apakšā obligāti jābūt caurumiem, lai liekais ūdens brīvi notecētu.
Temperatūra: Karstās dienās petūnijas var nākties laistīt pat divas reizes dienā – agri no rīta un vēlu vakarā.
Šie vienkāršie darbi – saulaina vieta, mērena laistīšana un pareizs mēslojums – tiešām spēj mainīt auga izskatu dažu nedēļu laikā. Puķkopība nav sarežģīta, ja vien ievēro auga dabu un neliedz tam nepieciešamo barību visaktīvākajā augšanas periodā.
