Pārtikas cenas pēdējā laikā ir kļuvušas par vienu no apspriestākajām tēmām katrā virtuvē un draugu lokā. Februārī veiktā veikalu pārbaude parādīja, ka ikdienas pirkumu groza cena Latvijas lielākajās pilsētās var ievērojami atšķirties atkarībā no tā, kurā tirdzniecības vietā nolemjam iegriezties.
Aģentūra “SeeNext” veica tā dēvēto “slepeno vērtēšanu”, lai saprastu, kurš veikalu tīkls šobrīd piedāvā izdevīgāko piedāvājumu un kur jārēķinās ar lielākiem izdevumiem. Šādi pētījumi palīdz ieraudzīt reālo situāciju plauktos, nevis tikai reklāmas bukletos.
Kurš veikals februārī bija vislētākais
Pētījuma rezultāti atklāja diezgan skaidru ainu par cenu līmeni populārākajos Latvijas veikalos. Visizdevīgāk pirkumu grozu varēja nokomplektēt “Lidl” veikalos, kur vidējā cena bija ap 39,75 eiro. Nedaudz vairāk nāktos maksāt “Maxima” un “Rimi” veikalos, kur summa svārstījās ap 44 eiro robežu. Savukārt saraksta dārgākajā galā ierindojās “top!” un “Mego”, kur par tām pašām precēm pircējiem nācās atstāt vidēji virs 51 līdz pat 53 eiro.
Interesanti, ka cenu atšķirība starp lētāko un dārgāko tirgotāju pārsniedza 13 eiro. Cilvēkiem, kuri katru mēnesi rūpīgi plāno savus izdevumus, šāda starpība ir visai būtiska. Pētījumā arī novēroja, ka dažos tīklos cenas Rīgā un Daugavpilī atšķiras. Piemēram, veikalos “top!” šī starpība starp abām pilsētām sasniedza vairāk nekā divus eiro par vienu un to pašu produktu komplektu.
Kas tieši tika likts pirkumu grozā
Lai salīdzinājums būtu godīgs, pētnieki izvēlējās 28 produktus, kurus lielākā daļa no mums pērk katru dienu. Šajā sarakstā bija augļi un dārzeņi, piens un tā produkti, gaļa, maize, kā arī tādas lietas kā putraimi, makaroni un eļļa. Grozā neaizmirsa ielikt pat tumšo šokolādi un dzeramo ūdeni. Svarīgi piebilst, ka pētījumā netika izmantotas nekādas klientu kartes vai speciālās atlaides – tika ņemta vērā pilnā cena, ko redz ikviens pircējs, ienākot veikalā.
Pati vērtēšanas sistēma bija diezgan stingra. Pirms katra pirkuma prece tika nofotografēta tieši plauktā, un pēc tam tika saglabāts čeks. Ja kādu konkrētu produktu nevarēja atrast vienā veikalā, pētnieki devās uz citu tā paša tīkla filiāli. Tikai gadījumos, kad preces tiešām nekur nebija, izvēlējās līdzvērtīgu alternatīvu. Šāda pieeja nodrošināja to, ka dati ir pēc iespējas precīzāki un atspoguļo reālo situāciju veikalā tajā brīdī.
Izaicinājums izdzīvot ar 200 eiro mēnesī
Kamēr pētnieki salīdzina cenas, iedzīvotāji paši meklē veidus, kā sadzīvot ar augstajām izmaksām. Sociālajos tīklos lielu uzmanību piesaistījis kāds vīrietis, kurš nolēma veikt eksperimentu un mēneša laikā ēdienam tērēt ne vairāk kā 200 eiro. Viņš atklāti dalās ar savu pieredzi, stāstot, ka dzīves apstākļu maiņas dēļ nācies krietni savilkt jostu. Viņš dokumentē katru pirkumu un gatavošanas procesu, mēģinot pierādīt, ka arī ar nelielu budžetu ir iespējams izdzīvot.
Viņa dienasgrāmata izraisīja plašas diskusijas. Vīrietis neslēpj, ka pērk lētāko gaļu akcijās un saldē to priekšdienām, lai ietaupītu. Komentāros cilvēki dalās divās nometnēs – vieni uzskata, ka ar 200 eiro vienam cilvēkam pietiek atliektiem galiem, ja vien māk gatavot mājās. Citi turpretim apšauba, vai šāda taupība ir savienojama ar veselīgu uzturu.
Tautas padomi taupīgākai ikdienai
Daudzi komentētāji iesaka atgriezties pie vienkāršām vērtībām. Viens no populārākajiem padomiem ir vārīt zupas – tas esot gan lēti, gan sātīgi visai ģimenei. Cilvēki atgādina, ka no parastiem putraimiem un zupas kauliņiem var pagatavot lieliskas maltītes, par kurām ikdienas skrējienā bieži piemirstam.
Tāpat izskanēja ieteikums sekot līdzi svaigas gaļas akcijām lielajos tīklos, piemēram, “Rimi” vai “Lidl”. Bieži vien kvalitatīvu cūkgaļu var nopirkt krietni lētāk nekā gatavos maltās gaļas maisījumus, īpaši, ja veikalā piedāvā to samalt uz vietas. Galvenais secinājums no šīm diskusijām ir viens – lai ietaupītu, ir vajadzīgs laiks un plānošana, jo spontāni pirkumi visbiežāk ir tie, kas visstraujāk iztukšo maciņu.
