Neticami sulīga zivs zem mīkstas burkānu un krējuma kārtas ir recepte, kas izdodas vienmēr – ideāls risinājums vakariņām, kad laika ir maz, bet gribas ko sātīgu.
Atceros, kā mamma šo zivi gatavoja brīvdienu pusdienās, un visa māja smaržoja pēc mājīguma. Tagad, kad pati saimniekoju savā virtuvē, šī recepte ir kļuvusi par manu īsto glābēju darba dienu vakaros. Tas ir viens no tiem retajiem ēdieniem, kur nekas nav jāmēra ar gramu precizitāti, bet rezultāts vienmēr izdodas izcils.
Zivs “zem kažociņa” ir klasika, ko katra saimniece pielāgo savai gaumei. Mūsu ģimenē galvenais noteikums ir dārzeņu daudzums – tieši tie neļauj zivij izžūt cepeškrāsnī. Rezultātā katrs gabaliņš ir tik mīksts un sulīgs, ka pat tie, kuriem zivs parasti ne visai garšo, prasa papildporciju.
Kāpēc šī recepte nekad nepieviļ
Daudzi izvairās no zivs gatavošanas, jo baidās, ka tā sanāks sausa vai bezgaršīga. Šajā variantā par to nav jāuztraucas, jo dārzeņu un krējuma kārta izveido tādu kā izolāciju. Zivs filē burtiski izsūt savā sulā, un garšas savstarpēji lieliski savelkas.
Es parasti izvēlos zivis, kurām nav sīko asaku. Labi der heks vai polaks (mintaīts), jo to gaļa ir liesa un maiga. Ja mājās nav krējuma, esmu mēģinājusi likt arī nedaudz majonēzes, taču ar skābo krējumu garša ir daudz vieglāka un bērnībai tuvāka.
Sākam ar zivs sagatavošanu
Pirmais darbs ir zivs atlaidināšana, ja vien tā nav svaiga. Es nekad nesteidzos un nelieku zivi karstā ūdenī, jo tad gaļa kļūst ūdeņaina. Vislabāk to izņemt no saldētavas jau iepriekšējā vakarā. Kad zivs ir gatava, es to rūpīgi nosusinu ar papīra dvieli.
Zivi sagriežu ērtos porciju gabaliņos. Šajā brīdī es pievienoju sāli un nedaudz maltu melno piparu. Svarīgi zivi apviļāt garšvielās un ļaut tai minūtes desmit “atpūsties”, kamēr tiek gatavoti dārzeņi. Tas palīdz sālij iesūkties dziļāk šķiedrās.
Kāpēc dārzeņus vērts nedaudz apcept
Mamma mani iemācīja, ka burkānus un sīpolus nevajadzētu likt uz zivs pilnīgi jēlus. Sīpolus es sagriežu smalkos kubiņos, bet burkānus sarīvēju uz rupjās rīves. Tad es abus lieku pannā ar pavisam nedaudz eļļas un pasautēju, līdz tie kļūst mīksti.
Šis solis ir svarīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, apcepti sīpoli zaudē savu asumu un kļūst saldi. Otrkārt, burkāni cepeškrāsnī mēdz cepties ilgāk nekā zivs, tāpēc neliela apstrāde pannā garantē, ka viss būs vienmērīgi gatavs. Kad dārzeņi ir gatavi, es tiem ļauju brīdi atdzist.
“Kažociņa” uzklāšana un cepšana
Cepamtrauku es nedaudz ieziežu ar eļļu un kārtoju tajā sagatavotos zivs gabaliņus. Virsū katram gabaliņam lieku dāsnu kārtu ar burkānu un sīpolu maisījumu. Pēc tam pārleju visu ar krējumu. Es izmantoju parastu skābo krējumu, jo tas cepoties nepaliek par eļļu, bet izveido patīkamu mērci.
Cepeškrāsni es sakarsēju līdz 180 vai 200 grādiem. Zivij nevajag daudz laika – pietiek ar aptuveni 25 līdz 30 minūtēm. Ja gribas, lai virspuse būtu nedaudz kraukšķīgāka, pēdējās piecās minūtēs var uzkaisīt nedaudz rīvēta siera, bet mēs mājās parasti paliekam pie klasiskā varianta tikai ar krējumu.
Ar ko šo ēdienu vislabāk pasniegt
Pie šādas zivs vislabāk piestāv vienkāršība. Tie var būt vārīti kartupeļi, kas pārkaisīti ar dillēm, vai irdeni rīsi. Tā kā dārzeņu slānis uz zivs jau ir pietiekami sātīgs, tad papildu mērces nemaz nav vajadzīgas.
Esmu pamanījusi, ka šī zivs garšo lieliski arī nākamajā dienā, kad tā ir atdzisusi. Auksta tā nedaudz atgādina tādu kā uzkodu, un garšas ir savilkušās vēl ciešāk. Tā ir droša recepte, kas nekad nepieviļ, pat ja virtuvē ienākat noguruši pēc garas dienas.
Sastāvdaļas, kas būs nepieciešamas:
Zivs filē (polaks, heks vai menca): 3 vidējas zivis vai ap 600–700 g filē.
Burkāni: 2–3 vidēja izmēra.
Sīpoli: 2 galviņas.
Skābais krējums: 200 g (viens mazais trauciņš).
Eļļa: pāris ēdamkarotes cepšanai.
Garšvielas: sāls un melnie pipari pēc garšas.
Gatavošana neaizņem vairāk par piecpadsmit minūtēm no jūsu laika, bet galdā tiks celts ēdiens, kas garšo kā labākajās mājās. Tas ir vienkāršs veids, kā parūpēties par saviem mīļajiem un reizē nepārpūlēties.
