Valdība ir lēmusi palielināt atbalstu mājokļa rēķinu apmaksai, reaģējot uz neparasti auksto ziemu un straujo apkures izmaksu kāpumu. Šīs izmaiņas nozīmē, ka pabalsts kļūs pieejamāks plašākam iedzīvotāju lokam un esošie saņēmēji saņems lielākas summas.
Jaunā kārtība attieksies uz laika posmu no šī gada sākuma līdz pat aprīļa beigām. Plānots, ka palīdzība sasniegs tūkstošiem mājsaimniecību, kurām šobrīd ir grūtības norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem.
Šī gada janvārī un februārī piedzīvotais sals radīja situāciju, kurā ierastie rēķini par mājokli būtiski pieauga. Labklājības ministrija secināja, ka līdzšinējā sistēma vairs nespēj pietiekami pasargāt tos cilvēkus, kuriem ir zemāki ienākumi. Pie šādām energoresursu cenām un patēriņa, daudzām ģimenēm pēc rēķinu nomaksas palika pāri pārāk maz naudas citiem ikdienas tēriņiem.
Lai novērstu parādu uzkrāšanos, tika nolemts mainīt īpašus aprēķina koeficientus. Tieši šie koeficienti nosaka to, cik lielam naudas atlikumam ir jāpaliek cilvēka rīcībā pēc tam, kad samaksāts par dzīvokli vai māju. Jo lielāks koeficients, jo lielāku daļu no rēķina sedz valsts un pašvaldība.
Jaunie koeficienti dažādām iedzīvotāju grupām
Izmaiņas skars gandrīz visas mājsaimniecības, kas kvalificējas palīdzībai, taču vislielākais atbalsts paredzēts tieši vientuļajiem senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Lūk, kā mainīsies aprēķina skaitļi:
Vientuļajiem pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti, kuri dzīvo vieni, koeficients pieaugs no 2,1 uz 2,5.
Mājsaimniecībām, kurās dzīvo tikai seniori vai personas ar invaliditāti (arī tad, ja tajās ir bērni), rādītājs palielināsies no 1,7 uz 2.
Visām pārējām ģimenēm, kurām pienākas mājokļa pabalsts, koeficients tiks celts no 1,3 uz 1,7.
Pati pabalsta būtība nemainās – pašvaldība aprēķina, cik naudas paliek pāri mājsaimniecībai pēc tam, kad no kopējiem ienākumiem atskaitīti izdevumi par mājokli. Pateicoties lielākiem koeficientiem, robeža, pie kuras sāk izmaksāt pabalstu, kļūst augstāka.
Ko tas nozīmē praktiski
Labklājības ministrijas aprēķini rāda, ka vidējais pabalsta apmērs varētu palielināties par aptuveni 46 eiro mēnesī. Ja līdz šim vidējais atbalsts bija ap 158 eiro, tad turpmāk tie varētu būt jau 204 eiro. Turklāt tiek prognozēts, ka pabalstu varēs saņem par septiņiem tūkstošiem vairāk cilvēku nekā līdz šim.
Kā piemēru var minēt divu cilvēku mājsaimniecību, kurā abi ir pensionāri. Ja viņu kopējie ienākumi ir 600 eiro, tad pie vecās kārtības viņiem pašiem par mājokli bija jāspēj samaksāt daļa summas. Ar jauno koeficientu situācija mainās tā, ka pabalsts varētu nosegt visus ar mājokli saistītos izdevumus, jo valsts noteiktais “neiztērējamais minimums” viņu gadījumā kļūst lielāks par viņu faktiskajiem ienākumiem.
Lai gan lēmums ir konceptuāli pieņemts, valdības sēdē izvērtās diskusijas par to, cik ātri tas jādara. Zemkopības ministrs aicināja jautājumu atlikt uz nedēļu, jo bija saņemti iebildumi no pašvaldībām, kurām šīs izmaiņas būs jāievieš dzīvē. Tomēr premjere un citi ministri uzstāja, ka iedzīvotājiem skaidrība ir vajadzīga tūlīt, jo rēķini par auksto janvāri jau ir saņemti.
Gala lēmums paredz, ka pabalstu izmaksas slogu valsts un pašvaldības dalīs uz pusēm. Proti, pusi no nepieciešamā papildu finansējuma segs valsts budžets, bet otru pusi – vietējās varas. Tas palīdzēs pašvaldībām tikt galā ar pēkšņo izdevumu pieaugumu.
Nākamie soļi līdz pabalsta saņemšanai
Svarīgi atcerēties, ka valdības lēmums ir pirmais solis. Lai jaunie noteikumi stātos spēkā, tie vēl ir jāapstiprina Saeimai. Plānots, ka likumprojekts tiks skatīts steidzamības kārtā. Kad tas būs pieņemts, iedzīvotāji varēs vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Tā kā atbalsts ir paredzēts ar atpakaļejošu datumu – no 1. janvāra –, cilvēkiem būs iespēja saņemt pārrēķinu par jau apmaksātajiem ziemas mēnešu rēķiniem. Šis mehānisms ir izveidots, lai palīdzētu tieši tajā brīdī, kad apkures sezona vēl turpinās un finansiālais slogs ir vislielākais.
