Ziema un rēķini par siltumu ik gadu liek meklēt veidus, kā ietaupīt vismaz kādu eiro. Internetā un sociālajos tīklos šajā laikā parādās simtiem ieteikumu, no kuriem daļa izklausās patiešām asprātīgi.
Tomēr ne viss, kas pirmajā acu uzmetienā šķiet loģisks, praksē sniedz gaidīto rezultātu. Bieži vien nepareiza rīcība var beigties nevis ar ietaupījumu, bet gan ar sabojātu mājokli vai pat bīstamu situāciju.
Vai svecīšu sildītājs tiešām var aizstāt radiatoru
Pēdējā laikā ļoti populāri kļuvuši pašizgatavoti “māla podiņu sildītāji”. Ideja ir vienkārša: zem apgāzta puķu poda noliek dažas tējas svecītes, un māls it kā izstaro siltumu telpā. Cilvēki cer, ka tā varēs neieslēgt gāzes apkuri vai radiatorus.
Ja paskatāmies uz skaitļiem, aina kļūst skaidra. Viena maza tējas svecīte dod aptuveni 30 līdz 50 vatu jaudu. Pat ja saliksiet piecas svecītes, kopējā jauda būs ap 200 vatiem. Lai piesildītu parastu 15 kvadrātmetru istabu, ir nepieciešami vismaz 1500 vati. Tas nozīmē, ka jums istabā vajadzētu vienlaikus dedzināt vismaz 30 svecītes.
Tas nav ne lēti, ne videi draudzīgi, jo svecītes gatavo no naftas produktiem. Turklāt tas ir vienkārši bīstami. Ja zem poda sakrājas pārāk daudz karstuma, parafīns var uzliesmot, un šāda konstrukcija var kļūt par iemeslu nopietnam ugunsgrēkam. Ugunsdzēsēji visā pasaulē regulāri brīdina, ka šis “lētais” veids nav tā vērts.
Vai apkurei jādarbojas visu laiku bez pārtraukuma
Pastāv uzskats, ka radiatoru izslēgšana un atkal ieslēgšana patērē vairāk enerģijas nekā vienmērīga sildīšana diennakts garumā. Daudzi baidās, ka atdzisušu sienu uzsildīšana prasīs milzu resursus. Speciālisti tomēr saka – nē, tas tā nav.
Visefektīvāk ir samazināt temperatūru brīžos, kad siltums nav tik ļoti nepieciešams. Piemēram, naktī, kad guļat zem siltas segas, vai dienā, kad neviena nav mājās. Nav jēgas pilnībā izslēgt apkuri uz pusstundu, kamēr aizskrienat līdz veikalam, jo tad tiešām nekas nemainīsies. Bet, ja dodaties prom uz četrām stundām vai ilgāk, temperatūras pazemināšana par dažiem grādiem reāli palīdzēs ietaupīt.
Bīstamā vēlme sildīt tikai vienu istabu
Mūsu vecvecāku laikos bieži vien sildīja tikai “lielo istabu”, bet pārējā māja palika vēsa. Arī šodien daži mēģina darīt tāpat, lai taupītu resursus. Kaut arī katrā telpā nav vajadzīgi 25 grādi, pārlieka taupība var radīt lielas problēmas.
Dzīvojamā istabā pilnīgi pietiek ar 20 grādiem, bet guļamistabā veselīgākam miegam iesaka pat 17 vai 18 grādus. Problēma sākas tad, ja temperatūra nokrītas zem 16 grādiem. Auksts gaiss nespēj noturēt mitrumu tā, kā to dara silts gaiss. Tiklīdz istaba kļūst pārāk auksta, mitrums sāk sēsties uz sienām un stūros, radot ideālu vidi pelējumam. Īpaši uzmanīgiem jābūt vannasistabā, kur mitruma ir visvairāk – tur siltumam jābūt vienmēr.
Elektriskie sildītāji kā glābiņš no dārgas gāzes
Kad gāzes cenas kāpj, daudzi steidzas uz veikaliem pēc elektriskajiem sildītājiem jeb “vējiņiem”. Cilvēki domā, ka, neieslēdzot centrālo apkuri un darbinot mazu aparātu pie kājām, izdosies ietaupīt. Patiesībā elektrība parasti ir dārgāks enerģijas veids nekā gāze vai malka.
Ja salīdzina vienas kilovatstundas cenu, elektrība gandrīz vienmēr zaudē. Lietojot elektrisko sildītāju kā galveno siltuma avotu, mēneša beigās elektrības rēķins var būt nepatīkams pārsteigums. Šīs ierīces ir domātas tikai īslaicīgai lietošanai, piemēram, lai ātri sasildītos pēc atgriešanās no sala, nevis lai aizstātu pamata apkures sistēmu.
