Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunu stratēģiju, lai palīdzētu reģioniem, kas atrodas tiešā Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tuvumā. Karš Ukrainā ir būtiski mainījis ikdienu visā Eiropas austrumu pierobežā, un Latvija ir viena no deviņām valstīm, kurai šis atbalsts ir vitāli svarīgs.
Lai gan šobrīd dokuments neparedz tūlītēju naudas piešķiršanu, tas ir pārsteidzoši spēcīgs arguments turpmākajās sarunās par Eiropas Savienības lielo budžetu. Šīs atziņas kalpos par pamatu, lai pieprasītu papildu finansējumu tieši mūsu reģiona attīstībai un drošībai.
Tās nav tikai mūsu, bet visas Eiropas robežas
Eiropas Komisijas pārstāvji uzsver ļoti būtisku domu – tas, kas notiek Latvijas vai Igaunijas pierobežā, nav tikai lokāla problēma. Tās ir visas Eiropas Savienības ārējās robežas, un to drošība skar ikvienu eiropieti, neatkarīgi no tā, cik tālu viņš dzīvo. Šāda skaidra nostāja no Briseles puses ir lielisks rezultāts, jo tā apliecina, ka pierobežas reģionu stiprināšana ir stratēģisks ieguldījums visas Eiropas stabilitātē.
Dokumentā ir skaidri aprakstīts, ka šīs deviņas valstis, tostarp arī Somija, Polija un Rumānija, šobrīd saskaras ar nopietniem izaicinājumiem. Tas nav tikai karš kaimiņos, bet arī hibrīdkara izpausmes, migrācijas izmantošana kā ierocis un dažādi tirdzniecības traucējumi. Tāpat pierobežas reģionos bieži vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas vēl vairāk pavājina vietējo ekonomiku.
Kāpēc atbalsts ir nepieciešams tieši tagad
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Eiropas Savienība jau ir palielinājusi savu klātbūtni un palīdzību austrumu reģionos. Ir uzlabota infrastruktūra, stiprinātas aizsardzības spējas un risināti enerģētikas jautājumi. Tomēr, karam turpinoties, situācija pierobežā neuzlabojas. Tieši pretēji – ekonomiskā un drošības spriedze tikai pieaug, tāpēc ar līdzšinējiem pasākumiem vairs nepietiek.
Eiropas Komisija norāda, ka ir vajadzīga vēl mērķtiecīgāka rīcība. Tas nozīmē, ka jāatrod veidi, kā palīdzēt uzņēmējiem pierobežā, kā uzlabot satiksmi un kā radīt jaunas darba vietas. Ja cilvēkiem reģionos būs darbs un drošības sajūta, tas padarīs visu valsti noturīgāku pret jebkādiem ārējiem draudiem. Tā ir loģiska un saprotama ķēdes reakcija – stiprs pierobežas iedzīvotājs nozīmē stipru Eiropu.
Piecas galvenās jomas, kurās gaidāmas pārmaiņas
Jaunajā stratēģijā ir izdalīti pieci galvenie virzieni, kuros Eiropa solās palīdzēt. Pirmkārt, tā ir drošība un noturība pret hibrīddraudiem. Otrkārt, tiek domāts par reģionu labklājību un to, kā veicināt ekonomisko izaugsmi, lai cilvēki negribētu pamest savas mājas pierobežā. Trešais virziens ir vietējo priekšrocību izmantošana – katram novadam ir savi plusi, un tos vajag prast izcelt un attīstīt.
Ceturtais punkts ir savienojamība, kas ietver gan ceļu un dzelzceļu būvniecību, gan enerģētikas tīklu sakārtošanu. Un visbeidzot – paši iedzīvotāji. Tas ir atbalsts izglītībai, kultūrai un sociālajai jomai. Šāds komplekss skatījums ir pārsteidzoši vienkārši saprotams un pareizs, jo tikai visas šīs lietas kopā var radīt vidi, kurā cilvēki jūtas droši un saskata nākotni. Šodienas paziņojums ir kā solījums, ka pierobežas reģioni nepaliks vieni ar savām problēmām un Brisele turpinās sekot līdzi tam, kas notiek pie mūsu austrumu robežām.
