Latvijā vidējā vecuma pensija pēdējos gados ir augusi un šobrīd sasniedz aptuveni 615,7 eiro. Lai gan statistikas rādītāji izskatās daudz labāk nekā pirms dažiem gadiem, dzīves dārdzības pieaugums šo starpību ātri vien izlīdzina.
Daudziem senioriem ikdiena joprojām ir finansiāli saspringta, jo cenas veikalos un maksājumi par mājokli aug straujāk nekā ienākumi. Vidējais cipars ne vienmēr parāda to reālo situāciju, ar ko saskaras cilvēki dažādos Latvijas reģionos.
Kāpēc vidējais rādītājs mēdz būt mānīgs
Runājot par pensijām, bieži tiek pieminēts vidējais apmērs, kas pārsniedz sešsimt eiro robežu. Tomēr šis skaitlis veidojas, saskaitot kopā gan ļoti lielas, gan pavisam mazas pensijas. Realitātē situācija ir raiba – kamēr vienā novadā cilvēki saņem salīdzinoši pieklājīgu summu, citur iztikas līmenis ir krietni zemāks.
Dati rāda, ka joprojām ir vairāk nekā desmit tūkstoši senioru, kuru mēneša ienākumi nesasniedz pat 200 eiro. Šādā situācijā ir ļoti grūti runāt par pilnvērtīgu pamata vajadzību segšanu. Tas nozīmē, ka liela daļa sabiedrības dzīvo uz nabadzības sliekšņa, neskatoties uz to, ka kopējā statistika valstī uzlabojas. Atšķirības ir redzamas arī kartē: piemēram, Mārupes pusē vidējie ienākumi vecumdienās ir visaugstākie, bet Latgales reģionā, īpaši Rēzeknes novadā, tie ir vieni no zemākajiem valstī.
Lai mazinātu inflācijas triecienu pa cilvēku maciņiem, katru gadu 1. oktobrī notiek pensiju indeksācija. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šo procesu veic automātiski, un pašiem pensionāriem nekur nav jāpiesakās. Aprēķinos izmanto īpašu formulu, kurā ņem vērā gan preču cenu kāpumu, gan to, cik daudz naudas ir ienācis budžetā no strādājošo algām.
Šajā sistēmā ir svarīgs cilvēka darba stāžs. Tie, kuri strādājuši ilgāk par 45 gadiem, saņem nedaudz lielāku palielinājumu nekā tie, kuru stāžs ir mazāks par 30 gadiem. Tāpat ir noteikta robeža – šobrīd tie ir 1488 eiro. Ja pensija ir lielāka par šo summu, tad indeksē tikai šo daļu, nevis visu kopējo apmēru. Tas tiek darīts, lai mēģinātu saglabāt godīgumu un sistēmas ilgtspēju, taču dzīvē tas nozīmē, ka lielāko pensiju saņēmēju pirktspēja var nedaudz sarukt.
Reģionālās atšķirības un dzīves vietas ietekme
Pensijas apmēru tiešā veidā ietekmē tas, cik lielas sociālās iemaksas cilvēks ir veicis savas darba dzīves laikā. Tāpēc nav pārsteigums, ka reģionos, kur algas vēsturiski bijušas lielākas, arī pensijas tagad ir augstākas. Pierīgas novados, kur koncentrējas lielākie uzņēmumi un aktīvākā saimnieciskā darbība, seniori jūtas drošāk.
Turpretī reģionos, kur bezdarba līmenis bijis augstāks vai algas mazākas, cilvēki vecumdienās saņem minimālo atbalstu. Rēzeknes novadā vidējā pensija ir par vairākiem simtiem eiro mazāka nekā Pierīgā. Šī plaisa starp pilsētām un lauku reģioniem ir viena no lielākajām problēmām, ko nevar atrisināt tikai ar ikgadējo indeksāciju vien.
Starptautiskie eksperti atzīst, ka Latvijas pensiju sistēma ir sakārtota, taču tajā pašā laikā norāda uz nopietniem riskiem. Galvenais izaicinājums ir sabiedrības novecošanās – strādājošo kļūst mazāk, bet pensionāru skaits pieaug. Tas rada lielu spiedienu uz valsts budžetu, kur jau tagad vairāk nekā trešā daļa izdevumu tiek novirzīta sociālajai aizsardzībai.
Lai nākotnē pensijas būtu pietiekamas, tiek pieļauts, ka būs nepieciešamas jaunas reformas. Tas varētu nozīmēt izmaiņas iemaksu likmēs vai citādāku līdzekļu pārdali. Svarīgi ir arī tas, cik aktīvi cilvēki paši veido papildu uzkrājumus ārpus valsts garantētā minimuma. Valsts budžets 2026. gadam plāno milzīgus līdzekļus sociālajai jomai, tomēr jautājums par to, kā nodrošināt cienīgas vecumdienas visiem, nevis tikai daļai, joprojām paliek atvērts un prasa ilgtermiņa risinājumus.
