Ekonomikas ministrs Viktors Valainis ir vērsies pie AS “Rīgas siltums” vadības, lai skaidrotu iespējas iedzīvotājiem palīdzēt ar apkures rēķinu apmaksu. Ministrs vēlas panākt, lai mājsaimniecības, kurām ziemas mēnešos rēķini kļuvuši par smagu nastu, varētu tos sadalīt vairākos maksājumos.
Galvenais nosacījums šajā iecerē ir nepiemērot iedzīvotājiem nekādus līgumsodus vai nokavējuma naudas. Valainis uzsver, ka šobrīd ir svarīgi meklēt elastīgus risinājumus, lai cilvēki neiekļūtu parādu gūstā tikai tādēļ, ka nespēj uzreiz nosegt visu summu par siltumu.
Lielāks atbalsts mājokļa pabalstiem
Valdība ārkārtas sēdē ir lēmusi par būtiskiem grozījumiem, kas skars daudzas mājsaimniecības šajā ziemas sezonā. No 2026. gada 1. janvāra līdz pat aprīļa beigām tiek paaugstināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka valsts un pašvaldību palīdzība būs pieejamāka un lielāka.
Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuri dzīvo vieni un ir sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir invaliditāte. Viņiem aprēķinu koeficients pieaugs no 2,1 līdz 2,5. Arī citām mājsaimniecībām, kurās dzīvo tikai pensionāri, personas ar invaliditāti vai ģimenes ar bērniem, atbalsts palielināsies. Pat tām mājsaimniecībām, kuras neietilpst nevienā no šīm grupām, koeficients tiks celts no 1,3 uz 1,7. Šīs izmaiņas ļaus pabalstu saņemt plašākam cilvēku lokam nekā līdz šim.
Kas tieši mainīsies iedzīvotāju maciņos?
Aprēķini rāda, ka šajā četru mēnešu periodā atbalsta saņēmēju skaits Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā septiņiem tūkstošiem cilvēku. Ja līdz šim pabalstu saņēma aptuveni 33 tūkstoši iedzīvotāju, tad drīzumā šis skaitlis varētu sasniegt pat 40 tūkstošus.
Arī paša pabalsta summa kļūs jūtami lielāka. Vidēji viens mājokļa pabalsta saņēmējs mēnesī saņems par 46 eiro vairāk nekā iepriekš. Līdzšinējais vidējais pabalsts 158 eiro apmērā pieaugs līdz aptuveni 204 eiro mēnesī. Valdība uzskata, ka šāds pielikums palīdzēs segt tieši tos rēķinus, kas strauji pieauguši aukstā laika dēļ.
Papildu darbs pašvaldību darbiniekiem
Tā kā pieteikumu skaits mājokļa pabalstam pieaugs, pašvaldību sociālajiem dienestiem būs jārēķinās ar lielu darba slodzi. Likumprojekts paredz, ka darbiniekiem, kuriem nāksies manuāli pārbaudīt klientu lietas un veikt sarežģītus pārrēķinus, varēs noteikt piemaksas.
Šīs piemaksas par darba intensitāti varēs sasniegt līdz 30% no algas, bet kopējais piemaksu apjoms kopā ar citiem bonusiem drīkstēs būt līdz pat 50%. Tas tiek darīts, lai motivētu darbiniekus un nodrošinātu, ka palīdzība iedzīvotājiem tiek izmaksāta laicīgi un bez liekas kavēšanās administratīvo procesu dēļ.
Ne visi ir vienisprātis par jauno kārtību. Latvijas Pašvaldību savienība ir paudusi bažas par lielo birokrātiju un to, ka valsts piešķirtais finansējums varētu nebūt pietiekams visiem izdevumiem. Savukārt darba devēji aicināja vairāk domāt par mehānismiem, kas ļautu iedzīvotājiem rēķinus maksāt “izstiepti” – proti, segt ziemas tēriņus pamazām līdz pat nākamajai apkures sezonai, nebaidoties no soda naudām.
Premjere Evika Siliņa uzsvēra, ka šobrīd pats svarīgākais ir ātrums, jo cilvēkiem palīdzība vajadzīga tūlīt, nevis pēc vairākiem mēnešiem. Tomēr jautājums par atliktajiem maksājumiem nav aizmirsts. Valdībai ir uzdots līdz februāra beigām izstrādāt skaidru plānu, kā tieši darbosies šī sistēma, lai siltumenerģijas piegādātāji nevarētu sodīt iedzīvotājus par rēķinu apmaksas kavēšanu. Tagad likumprojekts steidzamības kārtā ceļos uz Saeimu, kur tiks pieņemts galīgais lēmums.
