Upenes marta sākumā: trīs vienkārši noteikumi, kas palīdz tikt vaļā no ērcītēm un saudzē krūmus

Daudzi dārzu saimnieki pavasari gaida ar dalītām jūtām – prieku par pirmajiem saules stariem un bažām par kaitēkļiem, kas mostas reizē ar dabu.

Viena no senākajām un reizē pretrunīgākajām metodēm cīņā ar upenāju nedraugiem ir krūmu applaucēšana ar karstu ūdeni. Izrādās, ka robeža starp lielisku ražu un neatgriezeniski sabojātu krūmu ir daudz trauslāka, nekā varētu šķist.

Pieredzējuši dārznieki zina teikt, ka šī metode tiešām strādā, taču tikai tad, ja tiek ievēroti trīs dzelžaini noteikumi. Pieļaujot kļūdu tikai par divdesmit grādiem vai nokavējot īsto brīdi par pāris dienām, rezultāts var būt bēdīgs – melni zari un likvidēti pumpuri. Taču, darot to prātīgi, raža var pieaugt pat par pusi, jo augs tiek atbrīvots no lieka stresa jau pašā sezonas sākumā.

Kāpēc verdošs ūdens bojā, bet karsts – glābj?

Lielākā kļūda, ko mēdz pieļaut nepieredzējuši dārzkopji, ir pārlieku karsta ūdens izmantošana. Verdošs ūdens, kura temperatūra pārsniedz 90 grādus, burtiski “sadedzina” mizas šūnas. Augs gūst termisku apdegumu, miza saplaisā, un krūms sabojājas.

Dārzkopības speciālisti ir novērojuši, ka zelta vidusceļš ir aptuveni 75 grādi. Šādā temperatūrā kaitēkļi pazūd, bet krūms paliek neskarts. Interesanti, ka pretēji izplatītajam mītam, šī procedūra ne vienmēr likvidē pumpuru ērci, kas slēpjas dziļi pumpurā kā termosā. Toties tā lieliski palīdz pret sēņu sporām un laputīm, kas savas olas dēj tieši uz mizas virsmas. Rezultātā lapas aug veselas, bez sarkaniem izciļņiem un plankumiem.

Pirmais noteikums: temperatūras kontrole bez minējumiem

Galvenais instruments šajā procesā nav ne lejkanna, ne spainis, bet gan termometrs. Bez precīziem mērījumiem šī metode pārvēršas par laimes spēli.

Optimālā temperatūra: 70–80 grādi.

Kā to panākt: Ja ūdens tikko uzvārījies, tam jāļauj nedaudz atdzist (parasti pietiek ar piecām minūtēm).

Pārbaude: Pirms laistīšanas obligāti jāizmanto termometrs. Ja temperatūra būs zem 65 grādiem, procedūra būs bezjēdzīga – kaitēkļu sporas pie šāda siltuma jūtas pavisam komfortabli.

Lasi vēl: Kāpēc japāņi uz tualetes poda mēdz sēdēt otrādi: dīvainais paradums, kam ir loģisks izskaidrojums

Plastmasas lejkannas šim darbam nav piemērotas – karstuma ietekmē tās deformējas un var izdalīt augam kaitīgas vielas. Labākā izvēle ir vecā, labā metāla lejkanna ar smalku sietiņu, kas sadala ūdeni vienmērīgās strūklās, pasargājot zarus no tieša karstuma.

Otrais noteikums: “zaļā konusa” robeža

Laiks ir otrs svarīgākais faktors. Upenes sāk mostas ļoti agri, tāpēc marta sākums vai vidus parasti ir pēdējais brīdis šai procedūrai. Galvenais rādītājs nav kalendārs, bet gan pumpuru stāvoklis.

Ja pumpurs ir piebriedis un no tā sāk rēgoties mazs, zaļš galiņš (tā saucamais “zaļais konuss”), karstais ūdens ir kategoriski aizliegts. Šajā stadijā augs ir ārkārtīgi jūtīgs, un karsts ūdens vienkārši “izvārīs” topošās lapas un ziedus. Pareizais brīdis ir tad, kad pumpuri vēl guļ vai ir tikko manāmi sākuši briest, bet sniegs ap krūmiem jau ir gandrīz nokusis.

Tiem, kuri pavasarī nokavējuši, speciālisti iesaka nogaidīt līdz rudenim. Kad lapas ir pilnībā nokritušas un iestājas pirmās salnas, procedūru var atkārtot tikpat efektīvi.

Trešais noteikums: pareiza tehnika un divu minūšu limits

Tehnika ir vienkārša, bet prasa precizitāti. Pirms laistīšanas ieteicams atraust sniegu ap krūmu, lai karstais ūdens sasildītu arī augsni pie saknēm, kur bieži ziemo kaitēkļi.

Laistiet krūmu ar apļveida kustībām, turot lejkannu 30–40 centimetru augstumā virs zariem.

Viens krūms jāapstrādā aptuveni divu minūšu laikā.

Nedrīkst kavēties pie viena zara pārāk ilgi – tā var pārkarsēt mizu.

Lai efektu pastiprinātu, daži dārznieki ūdenim pievieno nedaudz kālija permanganāta (līdz gaiši rozā tonim) vai sodas. Tas palīdz vēl efektīvāk cīnīties ar miltrasu un citiem sēnīšu izraisītājiem.

Lasi vēl: Vecmāmiņas noslēpums ciešam miegam: noliec šo lietu zem spilvena un dodies gulēt

Ievērojot šos trīs vienkāršos soļus, pavasara dārza darbi kļūst par drošu investīciju bagātīgā ražā, nevis par kaitīgu eksperimentu. Galu galā, veselīgs dārzs sākas ar zināšanām un pareizu pieeju, nevis tikai ar verdošu ūdeni.

0 0 balsis
Raksta vērtējums
Pierakstīties jaunumiem
Saņemt paziņojumus par...
guest
0 Komentāri
Viedokļi pie teksta
Skatīt visus komentārus