Jauna kārtība pašvaldību ceļu pārbaudēs: ko tas nozīmē praktiski? Latvijas ceļu tīkls ir plašs un sarežģīts, un katram braucējam ir svarīgi, lai ceļš būtu drošs un sakopts.
Līdz šim valsts uzraudzība pār pašvaldību ceļiem notika katru gadu, taču tagad šī kārtība mainīsies. Valdība ir lēmusi, ka turpmāk pārbaudes tiks veiktas retāk, lai optimizētu valsts resursus. Tas ietekmēs to, cik bieži speciālisti klātienē apsekos vietējās nozīmes ceļus un ielas.
Retākas vizītes, bet konkrētāki mērķi
Līdz šim ierastā prakse paredzēja, ka uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” (LVC) katru gadu apmeklēja visas Latvijas pašvaldības. Šo vizīšu laikā speciālisti apskatīja ceļu stāvokli, fiksēja bedres, zīmju trūkumu vai citas neatbilstības standartiem. Tā bija regulāra kontrole, kas nodrošināja vienmērīgu uzraudzību visā valstī.
Jaunie noteikumi paredz, ka turpmāk šāda uzraudzība notiks vismaz reizi četros gados. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs lielāka atbildība par savu ceļu ikdienas stāvokli, savukārt valsts kontrole kļūs par ilgtermiņa pārbaudes mehānismu. Šāda pieeja ļauj samazināt birokrātisko slogu un biežos izbraukumus, kas līdz šim prasīja ievērojamus laika un transporta resursus.
Kāpēc tiek mainīta sistēma?
Galvenais iemesls šīm izmaiņām ir saistīts ar nepieciešamību rīkoties saimnieciski. Satiksmes ministrija aprēķinājusi, ka, veicot pārbaudes retāk, valsts budžetā izdosies ietaupīt aptuveni 200 000 eiro gadā. Šī summa veidojas no transporta izmaksām, darbinieku darba stundām un administratīvajiem izdevumiem, kas nepieciešami ziņojumu sagatavošanai pēc katras pārbaudes.
Tā kā daudzi pašvaldību ceļi nemainās tik strauji, lai būtu nepieciešama ikgadēja oficiāla valsts pārbaude, jaunais modelis tiek uzskatīts par efektīvāku. Tas ļauj valsts speciālistiem koncentrēties uz kritiskākajiem posmiem vai lielākiem projektiem, nevis tērēt resursus formālām ikgadējām apskatēm tur, kur stāvoklis ir stabils.
Kas tieši tiks pārbaudīts?
Neskatoties uz to, ka pārbaudes notiks retāk, to būtība paliek nemainīga. “Latvijas valsts ceļi” joprojām ir tie, kas nosaka toni ceļu uzturēšanas kvalitātei. Galvenie aspekti, ko speciālisti vērtē vizuālajās apskatēs, ir: Ceļa seguma stāvoklis un tā atbilstība drošības prasībām. Ceļa zīmju, barjeru un marķējuma esamība un redzamība. Grāvju un caurteku tīrība, lai nodrošinātu ūdens novadīšanu. Koku un krūmu apaugums ceļa malās, kas var ietekmēt redzamību.
Ja pārbaudes laikā tiek atklātas problēmas, LVC speciālisti pašvaldībai nosaka konkrētu termiņu, kurā trūkumi ir jānovērš. Tas nozīmē, ka valsts joprojām saglabā sviras, lai nodrošinātu, ka pašvaldības ceļi nepaliek novārtā.
Pašvaldību loma un atbildība
Tā kā valsts kontrole kļūst “tālāka”, pašvaldību lomai ceļu uzturēšanā būs vēl lielāka nozīme. Katra novada vai pilsētas pārvalde pati plāno savus uzturēšanas darbus – no sniega tīrīšanas ziemā līdz bedrīšu lāpīšanai pavasarī. Iedzīvotājiem tas nozīmē, ka par pamanītajām problēmām pirmajā kārtā ir jāziņo tieši vietējai varai, jo tieši viņi ir tiešie ceļu saimnieki.
Pašvaldību ceļu tīkls Latvijā ir ļoti dažāds. Ir posmi ar intensīvu satiksmi, kas ved uz skolām vai ražotnēm, un ir attāli lauku ceļi, kurus izmanto tikai daži iedzīvotāji. Jaunie noteikumi ļauj elastīgāk pielāgoties šai realitātei, neuzspiežot vienu un to pašu kontroles mehānismu katru gadu visiem vienādi.
Uzņēmums, kas rūpējas par mūsu ceļiem
LVC ir organizācija, kas jau vairāk nekā divas desmitgades pārrauga valsts ceļu saimniecību. Tās pārziņā ir milzīgs tīkls – vairāk nekā 20 000 kilometru ceļu visā Latvijas teritorijā. Tas ietver gan galvenās šosejas, pa kurām pārvietojas kravas transports un tūristi, gan reģionālos ceļus, kas savieno pilsētas.
Uzņēmuma galvenais uzdevums ir ne tikai pārbaudīt citus, bet arī organizēt iepirkumus ceļu būvei un remontam, kā arī administrēt valsts piešķirto finansējumu. Tas ir milzīgs darba apjoms, kas prasa precīzu plānošanu. Pāreja uz retākām pašvaldību ceļu pārbaudēm ļauj LVC labāk sabalansēt savu darba slodzi un pievērsties prioritātēm, kas ir svarīgas visas valsts mērogā.
