Tuvākie mēneši var nest pārsteigumus, kurus daudzi nebūs gaidījuši. Sinoptiķi pieļauj, ka šī gada marts un aprīlis būs vieni no dīvainākajiem mēnešiem pēdējo simts gadu laikā.
Klasiska un mierīga pāreja no ziemas uz siltu pavasari, visticamāk, nenotiks. Tā vietā mūs sagaida straujas temperatūras svārstības, kas liks justies te kā ziemā, te kā vasaras sākumā.
Marts: ziema nevēlas atkāpties
Marta prognozes rāda, ka pārejas posms no aukstuma uz siltumu būs neparasti garš. Nevajadzētu cerēt uz drīzu un stabilu pavasara iestāšanos, jo aukstuma viļņi regulāri atgriezīsies. Mēneša pirmajā pusē un pat vidū daudzviet saglabāsies īsti ziemas apstākļi. Tas nozīmē, ka bieži snigs, pūtīs brāzmains ziemeļu vējš un naktīs temperatūra stabili noslīdēs zem nulles.
Šīs aukstās dienas brīžiem pārtrauks īslaicīgi atkušņi. To laikā sniegs sāks strauji kust, radot lielu slapjumu un dubļus, taču tūlīt pēc tam sals atkal visu sasaldēs. Šāda “šūpošanās” martu padarīs par ļoti nepastāvīgu un grūti prognozējamu mēnesi, kad silto apģērbu nolikt skapī būs pāragri.
Aprīlis: karstuma viļņi un pēkšņas salnas
Aprīļa vidējā temperatūra solās būt augstāka par ierastajām normām, taču tas nenozīmē, ka būs vienmērīgi silts. Aprēķini rāda, ka mūs gaida pamatīgi temperatūras lēcieni. Dažās dienās gaiss var sakarst tā, it kā būtu jau vasara, bet tūlīt pēc tam sekos krasas aukstuma frontes. Šajos brīžos pat naktīs iespējamas nopietnas salnas, kas var pārsteigt dārzkopjus un autovadītājus.
Tāpat aprīlī gaidāms vairāk vējainu dienu nekā parasti. Biežāk būs novērojami stipri nokrišņi, kas ne vienmēr būs tikai pavasarīgs lietus. Sajūta, ka pavasaris beidzot ir uzvarējis, vairākkārt mīsies ar iespaidu, ka ziema uz īsu brīdi ir atgriezusies. Tas prasīs lielu pacietību, jo laikapstākļi mainīsies burtiski pa stundām.
Kāpēc daba sāk uzvesties tik dīvaini?
Zinātnieki šādu nepastāvību skaidro ar globālo sasilšanu un izmaiņām tajā, kā pārvietojas gaisa masas atmosfērā. Lai gan kopējais fons kļūst siltāks un stabilas ziemas kļūst retākas, cīņa starp aukstajām un siltajām gaisa plūsmām kļūst asāka un pamanāmāka. Šie konflikti atmosfērā rada spēcīgus vējus un negaidītus temperatūras kritumus.
Gaidāmie pavasara mēneši nav tikai nejauša novirze, bet gan piemērs tam, kas 21. gadsimtā kļūst par “jauno normu”. Tas nozīmē, ka laikapstākļi kļūst arvien grūtāk paredzami un arvien biežāk mēs saskarsimies ar ekstrēmām dabas izpausmēm. Mierīgs un pakāpenisks pavasaris pamazām kļūst par pagātnes atmiņām, dodot vietu neprognozējamiem dabas pavērsieniem.
Ko Latvijā varam gaidīt?
Lasi vēl: “Vasarā būvēju māju Jelgavā, bet saņēmu bargu sodu par savu nožogojumu” – mācieties no manām kļūdām
Tuvākajās dienās gaidāms atkusnis: kā tas ietekmēs situāciju Latvijā un kāpēc jāuzmanās no paliem
Nedēļas nogale atnesīs pamanāmas izmaiņas laikapstākļos, jo Latvijā pamazām ieplūdīs siltākas gaisa masas. Ja nedēļas sākums vēl bija dzestrs, tad brīvdienās termometra stabiņš pakāpsies virs nulles, sasniedzot pat +5 grādu atzīmi. Tas nozīmē, ka sniegs sāks kust visā valsts teritorijā. Lai gan lieli nokrišņi netiek prognozēti, jārēķinās ar diezgan raibu ainu – vietām vēl nedaudz snigs, bet citviet gaidāms lietus vai pat bīstams aplemējums uz ceļiem.
Brīvdienu prognoze: siltākas naktis un rāms vējš
Piektdien piekrastē vēl būs jūtams brāzmains dienvidu vējš, taču jau sestdien tas pierims visā Latvijā. Līdz ar vēja pierimšanu kļūs arvien siltāks ne tikai dienās, bet arī naktīs. Ja piektdienas naktī valsts austrumos vēl būs jūtams sals līdz mīnus pieciem grādiem, tad naktī uz sestdienu temperatūra daudzviet vairs nenoslīdēs zem nulles.
Svētdien un nākamās nedēļas sākumā laiks kļūs sausāks, jo mūsu reģionu ietekmēs anticiklons. Tas nozīmē, ka dienās spīdēs saule, kas palīdzēs sniegam kust vēl straujāk. Tomēr naktīs lielākajā daļā Latvijas joprojām gaidāms neliels sals, tāpēc no rītiem ceļi un ietves var būt slidenas. Šāds temperatūras režīms – siltas dienas un vēsas naktis – noteiks tuvāko dienu ritmu.
Brīdinājums par nopietnu plūdu risku
Zemkopības ministrija vērš uzmanību uz to, ka šī ziema ir bijusi neparasti barga ar biezu sniegu un pamatīgu ledus kārtu upēs. Līdz ar atkušņa iestāšanos rodas labvēlīgi apstākļi plašiem un bīstamiem paliem. Ja sniegs sāks kust pārāk strauji, ūdens līmenis upēs var celties ļoti ātri, radot pavasara plūdu draudus daudzos reģionos.
Situācija var kļūt sarežģīta, ja lielas ūdens masas no kūstošā sniega nespēs pietiekami ātri aizplūst. Tas var novest pie zemāko vietu un palieņu applūšanas. Īpaši bīstami ir ledus un vižņu sastrēgumi upēs, kas var nosprostot gultni un radīt strauju ūdens kāpuma vilni.
Iespējamie bojājumi saimniecībām un ēkām
Strauji plūdi var radīt neērtības ne tikai dabā, bet arī cilvēku īpašumiem. Ledus masa, ko nesīs straume, var sabojāt tiltu caurtekas un citas transporta konstrukcijas. Tāpat pastāv risks, ka ūdens var skart sējumus, appludināt piemājas saimniecības ēkas vai pat dzīvojamās mājas, kas atrodas upju tuvumā.
Iedzīvotājiem, kuri dzīvo plūdu apdraudētajās zonās, ieteicams sekot līdzi aktuālajai informācijai un laikus parūpēties par savu īpašumu drošību. Kūstošais sniegs un ledus iešana ir dabisks process, taču šogad tam ir potenciāls kļūt par nopietnu pārbaudījumu infrastruktūrai un lauksaimniecības zemēm.
