Dzīvē mēdz pienākt brīdis, kad pieaugušiem bērniem jāsāk domāt par savu novecojušo vecāku aprūpi. Tas bieži vien rada daudz neatbildētu jautājumu, it īpaši, ja attiecības gadu gaitā nav bijušas tās ciešākās.
Situācijas mēdz būt sarežģītas, un ne vienmēr ir skaidrs, kurš īsti ir atbildīgs par rēķinu apmaksu, ja vecākam pašam līdzekļu nepietiek. Latvijas likumi paredz konkrētu kārtību, kā tiek segtas izmaksas par sociālo aprūpi.
Kāda meita šobrīd meklē atbildes uz jautājumu par sava tēva uzturēšanu. Viņa stāsta, ka tēvs ir gados, nespēj vairs pats sevi apkopt un viņa pensija ir neliela – ap 300 eiro. Lai gan tēvs gadu gaitā bērnu dzīvē piedalījies maz, likums saka, ka bērni ir viņa apgādnieki.
Šobrīd izskatās, ka tēvam būs nepieciešama vieta sociālās aprūpes centrā, un bērni, kuriem pašiem ir savas ģimenes un nepilngadīgi bērni, vēlas saprast, kādas ir viņu iespējas un vai tiešām viss smagums gulsies tikai uz viņu pleciem.
Kā tiek sadalīta tēva pensija
Kad cilvēks sāk dzīvot sociālās aprūpes iestādē, viņa pensija tiek izmantota pakalpojuma apmaksai. Likums nosaka, ka aprūpes centram tiek novirzīti 85% no personas ikmēneša ienākumiem. Tas nozīmē, ka lielākā daļa pensijas automātiski aiziet uzturēšanas izmaksu segšanai.
Tomēr cilvēks nepaliek pavisam bez līdzekļiem. Viņa rīcībā vienmēr paliek vismaz 15% no valsts piešķirtās pensijas vai pabalstiem. Šo naudu seniors var izmantot savām personīgajām vajadzībām, piemēram, higiēnas precēm vai kādiem nelieliem pirkumiem. Šāda kārtība ir spēkā visiem, neatkarīgi no tā, cik liela vai maza ir saņemtā pensija.
Kad maksāšana kļūst par bērnu pienākumu
Problēma parasti rodas tad, ja ar tēva pensiju nepietiek, lai nosegtu pilnu aprūpes centra rēķinu. Ja senioram nav uzkrājumu vai citu īpašumu, ko pārdot, starpība starp viņa pensiju un pakalpojuma cenu ir jāpiemaksā apgādniekiem.
Saskaņā ar mūsu likumiem apgādnieki vispirms ir laulātais un bērni. Civillikums skaidri nosaka bērnu pienākumu rūpēties par saviem vecākiem, kad tie vairs nespēj sevi nodrošināt. Svarīgi pieminēt, ka šis pienākums neattiecas uz mazbērniem – no viņiem pašvaldība vai aprūpes iestāde nevar pieprasīt segt vecvecāku uzturēšanas izmaksas. Bērniem šis pienākums ir jādala savā starpā, izvērtējot katra iespējas.
Vai pastāv iespēja tikt atbrīvotam no maksas
Daudziem rodas jautājums – vai tiešām jāmaksā arī tad, ja vecāks par bērnu bērnībā nav interesējies? Likums paredz dažus izņēmumus. Apgādnieku var atbrīvot no šī maksājuma, ja viņam pašam ir piešķirts trūcīgas personas statuss. Šādā gadījumā valsts vai pašvaldība saprot, ka cilvēkam nav lieku līdzekļu, lai uzturētu vēl kādu citu.
Otrs gadījums ir emocionāli smagāks. Bērnu var atbrīvot no apgādnieka pienākuma, ja izdodas pierādīt, ka vecāks savulaik nav rūpējies par savu bērnu. Tomēr šeit ar vārdiem vien nepietiks. Lai to ņemtu vērā, ir nepieciešams oficiāls pierādījums, parasti tieši tiesas lēmums, kas apstiprina šo faktu. Ja tēvs tomēr ir kaut minimāli piedalījies bērnu dzīvē vai maksājis uzturlīdzekļus, atbrīvojumu iegūt būs ļoti grūti.
Pašvaldības loma un ienākumu izvērtēšana
Lasi vēl: “Būs slapjš”: klimatologs sagrauj cerības uz patīkamu vasaras prognozi un paskaidro ko gaidīt tālāk
Situācijās, kad bērnu ienākumi ir nelieli un viņiem ir pašiem savi apgādājamie, pašvaldības sociālais dienests izvērtē katru gadījumu individuāli. Viņi skatās uz ģimenes kopējiem ienākumiem un izdevumiem. Dažkārt pašvaldības var lemt par daļēju izmaksu segšanu, ja redz, ka bērniem pēc uzturēšanas maksas segšanas pašiem nepaliek līdzekļi iztikai.
Tāpēc labākais solis ir doties uz tās pašvaldības sociālo dienestu, kurā tēvs ir deklarēts. Tur speciālisti palīdzēs aprēķināt precīzas summas un paskaidros, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai izvērtētu bērnu maksātspēju. Katra situācija ir unikāla, un bieži vien risinājumu var rast tikai atklātā sarunā ar sociālo darbinieku.
