Saeimas deputātu atalgojums vienmēr ir bijis temats, kas piesaista plašu sabiedrības uzmanību, un 2026. gada sākums nav izņēmums. Janvārī izmaksātās algas rāda, ka vairāku parlamentāriešu ienākumi pirms nodokļu nomaksas ir pārsnieguši piecu un pat septiņu tūkstošu eiro robežu.
Šīs summas veidojas ne tikai no pamata algas, bet arī no papildu amatiem, ko deputāti pilda dažādās komisijās un Saeimas prezidijā. Publiski pieejamā informācija ļauj precīzi redzēt, kuri politiķi šobrīd ir pelnošāko saraksta augšgalā,
Pelnošāko deputātu saraksta līderi
Vislielāko algu janvārī saņēmusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Viņas atalgojums sasniedza 7095,99 eiro, kas ir skaidrojams ar viņas augsto amatu parlamenta vadībā. Otrajā vietā ierindojas Jānis Grasbergs ar 5468,56 eiro lielu mēnešalgu, bet trešajā pozīcijā palicis Edvards Smiltēns, kura janvāra ienākumi bija 5317,49 eiro.
Saraksta turpinājumā redzami arī citi pazīstami vārdi. Raivis Dzintars pirmajā gada mēnesī nopelnījis 5280,30 eiro, savukārt Andris Šuvajevs saņēma 5089,05 eiro. Starp tiem, kuru alga pārsniegusi vai pietuvusies piecu tūkstošu robežai, minami arī Jānis Vucāns, Andrejs Judins, Zanda Kalniņa-Lukaševica un Agnese Krasta. Šie skaitļi parāda, ka aktīva līdzdalība parlamenta struktūrās tiešā veidā atspoguļojas bankas konta izrakstā.
Kā veidojas deputāta mēnešalga
Daudziem rodas jautājums, kāpēc algas tik būtiski atšķiras, ja visi ir ievēlēti par deputātiem. 2026. gadā deputāta pamata alga “uz papīra” ir noteikta 4330 eiro apmērā. Tomēr šī ir tikai bāzes summa. Klāt nāk papildu samaksa par konkrētiem pienākumiem. Ja deputāts strādā Saeimas prezidijā, vada kādu frakciju, komisiju vai pat mazāku apakškomisiju, viņa kopējais atalgojums pieaug.
Interesanti, ka deputāti nesaņem nekādas atsevišķas piemaksas par to, ka viņi vienkārši ierodas uz sēdēm vai piedalās delegāciju darbā. Viņiem netiek maksātas arī prēmijas par labu darbu. Algu sistēma ir automatizēta un to regulē īpašs likums. Katru gadu deputātu algas tiek pārskatītas un pielāgotas tam, kā valstī mainās vidējā alga un cik augsta ir inflācija. Ja iedzīvotāju vidējie ienākumi aug, līdzi tiem automātiski pakāpjas arī parlamentāriešu atlīdzība.
Kompensācijas par dzīvošanu un ceļu
Papildus algai deputātiem ir tiesības uz izdevumu kompensācijām. Tās ir paredzētas, lai izlīdzinātu situāciju starp tiem politiķiem, kuri dzīvo Rīgā, un tiem, kuri katru dienu mēro tālu ceļu no novadiem. Ja deputāts dzīvo tālu no galvaspilsētas, viņš var pieteikties transporta un dzīvokļa īres izdevumu segšanai.
Šī sistēma ir izveidota ar mērķi, lai deputāts no Latgales vai Kurzemes nebūtu sliktākā situācijā kā rīdzinieks. Tomēr kompensāciju apmērs ir stingri ierobežots. Jo tuvāk Rīgai atrodas deputāta deklarētā dzīvesvieta, jo mazāka ir maksimālā summa, ko viņš drīkst saņemt savu pilnvaru īstenošanai. Tā ir nauda, kas tiek maksāta par reāliem izdevumiem, nevis vienkārši pievienota algai kā papildu ienākums.
Saeimas deputātu algas tiek maksātas no valsts budžeta līdzekļiem, kas nozīmē – no nodokļu maksātāju naudas. Tieši tāpēc šī informācija ir publiska un pieejama ikvienam interesentam. Caurspīdīgums palīdz sabiedrībai sekot līdzi tam, kā tiek tērēti valsts resursi. Janvāra dati parāda aktuālo situāciju un to, kā amatu sadalījums parlamentā ietekmē politiķu personīgo labklājību.
Daudziem iedzīvotājiem šie skaitļi liekas ļoti augsti, īpaši laikā, kad cenas veikalos un rēķini par pakalpojumiem turpina svārstīties. Tomēr sistēmas atbalstītāji norāda, ka konkurētspējīgs atalgojums ir nepieciešams, lai valsts vadībā piesaistītu profesionāļus un mazinātu korupcijas riskus. Jebkurā gadījumā, šis “algu tops” ir labs atgādinājums par to, kādu atbildību un arī atlīdzību nes darbs Latvijas augstākajā likumdevējā.
