Pēdējo divu gadu laikā telefonkrāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem ir izvilinājuši gandrīz 24 miljonus eiro. Lai apturētu šo milzīgo naudas zaudēšanu, valdība šonedēļ atbalstīja plānu ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu reģistrāciju.
Tas nozīmē, ka anonīmas kartes nopirkt vairs nevarēs, un katrs numurs būs piesaistīts konkrētam cilvēkam. Tagad lēmums ir Saeimas rokās, taču politiķu vidū jau sākušās karstas diskusijas par to, kur beidzas cīņa ar noziedzību un sākas iejaukšanās privātajā dzīvē, ziņo raidījusm Nekā personīga.
Kāpēc cilvēki joprojām uzķeras
Krāpnieku metodes kļūst arvien viltīgākas un bieži sakrīt ar cilvēku ikdienas gaitām. Piemēram, Lāsma saņēma īsziņu it kā no Latvijas Pasta tieši tajā dienā, kad gaidīja sūtījumu. Ziņā bija teikts, ka jāpiemaksā neliela summa par pakomātu. Viņa sekoja saitei, ievadīja bankas datus un apstiprināja maksājumu ar “Smart-ID”. Tikai mirkli vēlāk viņa pamanīja, ka solītā eiro vietā no konta pazuduši 600 eiro.
Policija atzīst, ka šādi gadījumi notiek katru dienu. 2023. gadā vien oficiāli tika apkrāpti vairāk nekā 2000 cilvēku, bet patiesais cietušo skaits varētu būt daudz lielāks. Daudzi vienkārši neziņo policijai, jo kaunās vai netic, ka naudu izdosies atgūt. Noziedznieki kļūst arvien pārliecinošāki, un izkrāptās summas mērāmas miljonos.
Anonīmo SIM karšu ferma Rīgas centrā
Cīņa ar krāpniekiem ir sarežģīta, jo viņi bieži izmanto tā saucamās “SIM fermas”. Pagājušajā rudenī policija Rīgā atklāja kādu uzņēmumu, kurā vienlaikus darbojās vairāk nekā 40 tūkstoši SIM karšu. Šādas ierīces ļauj noziedzniekiem sūtīt tūkstošiem īsziņu un veikt zvanus, paliekot pilnīgi anonīmiem. Anonīmās kartes izmanto ne tikai krāpšanai, bet arī kontrabandas organizēšanai un pat bērnu pornogrāfijas izplatīšanai.
Iekšlietu ministrija uzskata, ka obligātā reģistrācija palīdzēs šādas fermas izskaust. Ja katra karte būs jāpiesaista personu apliecinošam dokumentam, noziedzniekiem būs daudz grūtāk darboties nepamanītiem. Latvija šajā ziņā nav unikāla – anonīmās SIM kartes ir aizliegtas jau 19 Eiropas Savienības valstīs.
Politiķu strīdi par privātumu
Lai gan lielākā daļa politiķu piekrīt, ka krāpšana ir jāaptur, domas dalās par veidu, kā to darīt. Partija “Progresīvie” ir nobažījusies, ka anonimitātes zaudēšana varētu kaitēt, piemēram, trauksmes cēlējiem vai vardarbības upuriem, kuriem drošības dēļ nepieciešams slepens numurs. Viņi vēlas, lai likumu rūpīgi izvērtē Tiesībsargs.
Tajā pašā laikā citi deputāti ir asāki un uzskata, ka par privātumu nevar runāt situācijā, kad iedzīvotājiem tiek izlaupīti dzīvokļi un izkrāpti dzīves uzkrājumi. Kā kompromiss šobrīd tiek piedāvāts variants, ka reģistrācija būs obligāta tikai jaunajām kartēm, bet līdz šim nopirktās pagaidām netiks aiztiktas.
Ieguvums valsts drošībai
Eksperti norāda, ka SIM karšu reģistrācija ir svarīga ne tikai finanšu drošībai, bet arī visas valsts aizsardzībai. Kibernoziegumu pētnieki skaidro, ka hibrīdkara apstākļos anonīmas kartes var izmantot, piemēram, ienaidnieka dronu vadīšanai vai provokācijām. Ja visas kartes būtu reģistrētas, valstij krīzes brīdī būtu vieglāk bloķēt aizdomīgus numurus vai atslēgt ārvalstu karšu piekļuvi vietējiem sakaru torņiem.
Arī bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova uzskata, ka šajā gadījumā samērīgums ir ievērots. Lai gan tā ir iejaukšanās privātumā, sabiedrības kopējās intereses un drošība ir svarīgāka par iespēju lietot telefonu bez vārda nosaukšanas. Viņasprāt, valstij ir tiesības zināt, kam pieder numurs, ja ar to tiek veikti noziegumi.
Pašreizējais plāns paredz, ka jaunie noteikumi varētu stāties spēkā jau 1. oktobrī. Tomēr līdz tam likumam vēl jāiziet cauri vairākiem lasījumiem Saeimā. Deputāti prognozē, ka diskusijas komisijās būs garas un smagas, jo jautājums par privātumu joprojām ir jūtīgs.
Zināms, ka lielākā daļa opozīcijas partiju gatavojas atbalstīt šo ieceri, jo krāpniecības apmēri ir kļuvuši nekontrolējami. Ja Saeima paspēs likumu pieņemt laicīgi, tad jau šoruden katram, kurš vēlēsies iegādāties jaunu priekšapmaksas karti, veikalā būs jāuzrāda pase vai ID karte.
