Valdība rītdienas sēdē plāno lemt par divu dienesta pārbaužu uzsākšanu saistībā ar vērienīgo dzelzceļa projektu “Rail Baltica”. Ministru prezidente Evika Siliņa norādījusi, ka ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt gan notikušos iepirkumus, gan to, kāpēc daži būvdarbi ir apstājušies pusratā.
Premjere uzsver, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda un kurš ir atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem. Lai gan projekts ir stratēģiski svarīgs Latvijas drošībai, tā īstenošanai jābūt caurspīdīgai un finansiāli pamatotai.
Divas pārbaudes – divi dažādi virzieni
Pārbaudes tiks veiktas divos līmeņos, piesaistot pieredzējušus ierēdņus no dažādām ministrijām. Pirmo komisiju vadīs Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Viņas uzdevums būs zem lupas palikt uzņēmuma “RB Rail” rīkotos iepirkumus. Šeit galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, vai procesi bijuši godīgi un saimnieciski izdevīgi.
Otrā pārbaude notiks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Raivja Bremšmita vadībā. Šī komisija skatīsies uz reāliem būvdarbiem dabā, kas pašlaik izskatās pēc “pamešanas” pazīmēm. Runa ir par nepabeigtajiem tilta balstiem Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupes pusē. Valdība vēlas saprast, kāpēc šie objekti stāv dīkstāvē un kāda ir to ietekme uz kopējo projekta gaitu.
Milzu izmaksas par “nekas nenotiek”
Viena no aktuālākajām problēmām ir saistīta ar tā saukto konservāciju – proti, darbiem, kas nepieciešami, lai iesāktās būves nesabruktu, kamēr tajās nekas nenotiek. Satiksmes ministrija ir aprēķinājusi, ka tikai Daugavas tilta pirmo posmu vien “iekonservēt” izmaksās vairāk nekā pusmiljonu eiro. Precīzāk – tie ir 551 000 eiro.
Šī nauda netiek tērēta būvniecībai, bet gan tam, lai pasargātu jau uzbūvēto. Līdzīga situācija ir arī pie Rīgas lidostas, kur nepabeigtais viadukts Mārupes virzienā prasīs papildu līdzekļus 2026. un 2027. gadā. Evika Siliņa ir tieša – par šādu situāciju, kur nauda jātērē “tukšgaitai”, kādam būs jāuzņemas atbildība. Pašlaik notiek detalizēta izmeklēšana par to, kā projekts vispār ir ticis vadīts līdz šim.
No sešiem miljardiem līdz divdesmit četriem
Lielākais šoks sabiedrībai un politiķiem ir projekta kopējo izmaksu kāpums. Kad 2017. gadā projektu sāka plānot, tika lēsts, ka visa trīs Baltijas valstu līnija izmaksās aptuveni 5,8 miljardus eiro. Tagad jaunākie aprēķini rāda pavisam citu ainu. Kopējās izmaksas Baltijā varētu sasniegt pat 23,8 miljardus eiro.
Pat ja skatāmies tikai uz pašu pirmo kārtu, cipari ir iespaidīgi:
Baltijā kopā: 14,3 miljardi eiro.
Latvijas daļa: 5,5 miljardi eiro.
Speciālisti cer, ka izdosies ietaupīt ap 500 miljoniem eiro, ja tiks optimizēti tehniskie risinājumi, taču kopējā tendence joprojām ir satraucoša. Šāds izmaksu lēciens ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc premjere pieprasa tūlītēju revīziju. Viņa atzīst, ka “Rail Baltica” ir jāuzbūvē, jo tas ir būtiski mūsu reģiona attīstībai, taču tas nevar notikt par jebkādu cenu, bez skaidras kontroles pār katru iztērēto eiro.
