Partijas Jaunā vienotība valde ir nolēmusi spert nopietnus soļus, lai pilnībā pārtrauktu ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Eiropas Savienības līmenī jauno sankciju pakotni neizdevās apstiprināt vairāku dalībvalstu veto dēļ.
Pašmāju politiķi uzskata, ka Latvija vairs nevar gaidīt uz kopējiem Eiropas lēmumiem, tāpēc ir jārīkojas pašiem savas valsts mērogā. Premjere jau ir devusi konkrētus uzdevumus ministrijām, lai sagatavotu plānu pilnīgai saišu saraušanai.
Ministru prezidente Evika Siliņa ir uzdevusi vairākām ministrijām līdz marta beigām izstrādāt precīzu analīzi par to, kā praktiski apturēt tirdzniecību un transporta plūsmu. Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības un Ārlietu ministrijām ir jāsaprot, kā pārtraukt sabiedriskā transporta pārvadājumus un kā aizliegt Krievijas preču pārdošanu Latvijas veikalos.
Satiksmes ministrijai būs īpašs uzdevums izvērtēt dzelzceļa kravu plūsmas, kas joprojām dodas Krievijas virzienā. Mērķis ir atrast juridiski pamatotus risinājumus, lai šos pārvadājumus pilnībā apturētu. Tas prasa grozījumus likumos, tāpēc ministrijām ir jāsagatavo konkrēti priekšlikumi, ko valdība varētu apstiprināt un virzīt tālāk.
Ierobežojumi un uzņēmēju pārorientēšanās
Lai gan mērķis ir pilnīgs tirdzniecības aizliegums, valdība apzinās, ka Latvija ir daļa no kopējā Eiropas tirgus. Tas nozīmē, ka ir noteikti noteikumi, ko viena valsts pati par sevi nedrīkst aizliegt, lai nepārkāptu starptautiskās saistības. Tomēr premjere uzsver, ka ir jādara viss iespējamais, lai preču no Krievijas Latvijas mazumtirdzniecībā vienkārši nebūtu.
Uzņēmējiem šis lēmums ir skaidrs signāls, ka ierastais biznesa modelis ar austrumu kaimiņu ir beidzies. Valdība plāno noteikt pārejas periodu, lai uzņēmumi paspētu atrast jaunus sadarbības partnerus un piegādes ceļus. Premjere lēš, ka lielākajai daļai nozaru tas būtu jāpaveic līdz 2026. gada beigām. Dažās jomās, piemēram, farmācijā, šis process varētu aizņemt nedaudz vairāk laika, tomēr arī tur tiks meklētas iespējas pāreju paātrināt.
Visi valdību veidojošie politiskie spēki piekrīt, ka ekonomiskā sadarbība ar agresorvalsti ir jāizbeidz. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, ka ir svarīgi saglabāt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, tāpēc priekšlikumiem jābūt pārdomātiem un juridiski spēcīgiem. Viņa pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš tieši importa produktu ierobežošanai un ostu attīstības stratēģijai.
Arī partija “Progresīvie” jau iepriekš ir aicinājusi rīkoties asāk un izstrādāt plānu tirdzniecības pārtraukšanai. Viņi sagaida, ka ministrijas nāks klajā ar instrumentiem, kas tirdzniecības apgrozījumu samazinātu līdz absolūtai nullei pēc iespējas īsākā laikā. Diskusijas koalīcijā par to, kura ministrija tieši ir atbildīga par šo procesu, ir bijušas garas, taču tagad ir panākta vienošanās par kopīgu darbu.
Soli pa solim uz ekonomisko neatkarību
Pašlaik Ekonomikas ministrija jau piedāvā atbalsta programmas uzņēmumiem, bet ar stingru nosacījumu – šo palīdzību var saņemt tikai tie, kuri nesadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tiem uzņēmējiem, kuri vēl joprojām ir atkarīgi no šiem tirgiem, ir jāievieš konkrēts plāns darbības pārorientēšanai.
Lai gan starp koalīcijas partijām ik pa laikam izceļas domstarpības par dažādiem tehniskiem jautājumiem un atbildības sadalījumu, kopējais kurss ir nemainīgs. Latvija vēlas pilnīgu ekonomisko neatkarību no austrumu kaimiņiem, lai garantētu savas valsts drošību un stabilitāti ilgtermiņā. Ministrijām dotais laiks līdz marta beigām būs izšķirošs, lai saprastu, cik ātri un efektīvi šīs ieceres izdosies pārvērst reālos aizliegumos.
