Krīze Tuvajos Austrumos ir tieši ietekmējusi Eiropas finanšu tirgus, un pirmdienas rītā akciju cenas piedzīvoja jūtamu kritumu. Tas ir zemākais līmenis pēdējo divu mēnešu laikā, ko galvenokārt izraisīja straujais naftas cenu kāpums.
Investori un ekonomisti pauž bažas par inflācijas pieaugumu, jo jēlnaftas cena ir pacēlusies par vairāk nekā ceturto daļu un pietuvinājusies 120 dolāru atzīmei par barelu. Lai gan degvielas cenas biržās aug, Eiropas amatpersonas mierina, ka fizisku naftas rezervju šobrīd pietiek.
Eiropas diplomātu reakcija un aicinājums pēc miera
Briselē pirmdien pulcējās Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki, lai meklētu risinājumus saspringtajai situācijai reģionā. Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka šis konflikts vairs nav tikai lokāls strīds – tā sekas jau tagad izjūt visa pasaule. Viņa norādīja uz “domino efektu”, kas skar transportu, tirdzniecību, finanses un enerģētiku. Eiropas puse uzskata, ka Irānas tautai ir tiesības uz brīvību, taču ceļš uz to kara laikā ir bīstams un neparedzams.
Atšķirībā no ASV stratēģijas, Eiropas diplomāti vairāk uzsver nepieciešamību pēc tūlītēja pamiera. Tiek plānotas sarunas ar arābu valstu līderiem, lai mazinātu spriedzi. ES galvenā diplomāte Kaja Kallasa atzina, ka pašreizējais režīms Irānā ir vājš, taču nav skaidras prognozes, kā tieši karadarbība varētu beigties. Ilgstošs karš nestu milzīgus zaudējumus visiem, tāpēc Eiropa turpina aicināt uz maksimālu savaldību.
Vai Eiropai pietiks degvielas?
Daudziem iedzīvotājiem lielākais jautājums ir par to, vai dēļ konflikta nepietrūks degvielas un siltuma. Eiropas Komisija skaidro, ka par tūlītēju naftas vai gāzes trūkumu nav pamata uztraukties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Eiropas Savienība neiepērk energoresursus tieši no Irānas. Otrkārt, piegādes ceļi ir dažādi un Eiropa vairs nav atkarīga no viena konkrēta avota.
Turklāt Eiropā ir stingri noteikumi par drošības rezervēm. Katrai dalībvalstij ir jābūt uzkrājumiem, kas pietiktu vismaz 90 dienām. Šobrīd tikai dažas valstis, piemēram, Slovākija un Ungārija, ir sākušas izmantot savus ārkārtas krājumus, taču tas ir saistīts ar citiem iemesliem, nevis tieši ar Irānas krīzi. Ungārija gan mēģina izmantot šo brīdi, lai prasītu atcelt ierobežojumus Krievijas naftas importam, taču maz ticams, ka pārējā Eiropa tam piekritīs.
Cīņa ar augstajām cenām un tirgus reakcija
Finanšu pasaule meklē veidus, kā stabilizēt naftas cenas, lai tās neuzdzītu inflāciju vēl augstāk. G7 valstu finanšu ministri apsprieda iespēju vienlaicīgi laist tirgū milzīgu daudzumu naftas rezervju. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra varētu koordinēt aptuveni 300 miljonu barelu atbrīvošanu, kas būtu milzīga intervence – pat lielāka nekā tā, ko veica 2022. gadā pēc iebrukuma Ukrainā.
Pagaidām gan lēmums par rezervju tūlītēju izmantošanu nav pieņemts. Interesanti, ka pat tikai sarunas par šādu iespēju nedaudz piebremzēja cenas kāpumu. Tas liecina par to, ka pašreizējā augstā cena lielā mērā ir psiholoģiska reakcija un bailes no nākotnes, nevis reāls naftas trūkums tirgū. Ekonomisti rūpīgi seko līdzi katram diplomātu paziņojumam, jo tirgus šobrīd reaģē uz katru ziņu.
