Prognozes par laikapstākļiem Latvijā: Siltums un dabas untumi. Latvijā tuvākajā nākotnē tiek prognozēts kopumā siltāks laiks nekā ierasts vidēji, tomēr vasaras mēneši var atnest arī spēcīgas vētras, krusu un pēkšņas vēja brāzmas.
Speciālists Andris Vīksna uzsver, ka globālo klimata pārmaiņu rezultātā šādi krasi laikapstākļu pavērsieni kļūst par mūsu ikdienu. Lai gan eksperti pret tālākām prognozēm izturas ar rezervi, pašreizējie dati rāda, ka pavasaris turpināsies bez krasas ziemas sala atgriešanās, lai gan šim gadalaikam Latvijā raksturīgs mainīgums.
“Pavasara laiks mūsu reģionā vēsturiski mēdz būt mānīgs. Pat aprīļa beigās vai maijā mēs joprojām varam pieredzēt salnas.”
Analizējot datus, redzams, ka pavasara noslēgumā un vasaras sākumā temperatūras stabiņš varētu pakāpties virs ierastajām normām. Tas gan neizslēdz īslaicīgus aukstuma viļņus pavasara mēnešos, kas var radīt nopietnus sarežģījumus gan zemniekiem, gan dārzu īpašniekiem. Jāņem vērā, ka augstāka temperatūra tiešā veidā palielina bīstamu vētru risku.
“Vasarās mēs neizbēgami saskarsimies ar jaudīgiem pērkona negaisiem, ledus graudiem un krasām vēja pastiprināšanās epizodēm,” skaidro meteorologs, piebilstot, ka šādas dabas parādības vairs nav tikai tāla nākotne, bet gan realitāte, ko piedzīvojam jau šobrīd.
Novērojumi liecina, ka pēdējo gadu desmitu laikā neparastu laikapstākļu biežums un to spēks tikai pieaug. Šīs izpausmes kļūst arvien izteiktākas un nodara aizvien ievērojamākus postījumus tautsaimniecībai.
Tāpat nav indikāciju, ka šī tendence varētu vājināties. Pēc meteorologa teiktā, pašlaik nav nekādu argumentu, kas liktu ticēt, ka situācija tuvākajā periodā varētu stabilizēties vai uzlaboties.
Kā arī eksperti skaidro, ka arī Eiropā pēc vairākiem gadiem varam sagaidīt cunami
Balstoties uz UNESCO Starpvaldību okeanogrāfijas komisijas apkopotajiem datiem, pastāv augsta varbūtība, ka tuvāko trīs gadu desmitu laikā Vidusjūrā izveidosies cunami, kura viļņu augstums pārsniegs viena metra atzīmi. Kā galvenais apdraudējuma avots tiek identificēts Averoes lūzums, kas atrodas zem Alboranas jūras gultnes — šī akvatorija veido Vidusjūras vistālāko rietumu daļu starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas reģionu, tieši skarot Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas piekrastes joslas.
Jāatzīmē, ka Vidusjūra atdala Dienvideiropu no Ziemeļāfrikas; tās ziemeļu pusē atrodas Spānija, Francija, Itālija un Grieķija, savukārt dienvidu pusē stiepjas Marokas, Alžīrijas, Tunisijas, Lībijas un Ēģiptes krasti, kā arī Izraēla Tuvo Austrumu reģionā.
Saskaņā ar Spānijas medija “La Razon” publicēto informāciju, speciālisti brīdina, ka seismiskas aktivitātes Alboranas jūras dzelmē varētu radīt pat sešus metrus augstas ūdens masas, kas sasniegtu Spānijas krasta līniju nieka 21 minūtes laikā. Aprēķini rāda, ka piekrastē mītošajiem iedzīvotājiem būtu aptuveni 35 minūšu logs, lai pagūtu evakuēties drošākā attālumā iekšzemē.
Gadījumā, ja zemestrīces epicentrs atrastos pie Alžīrijas krastiem, cunami vilnis veltos pāri jūrai un sasniegtu Spāniju aptuveni vienas stundas un piecpadsmit minūšu laikā.
Lai savlaicīgi reaģētu uz draudiem, seismogrāfi nepārtraukti monitorē un fiksē zemes garozas svārstības. Tā kā lielākā daļa cunami rodas tieši zemūdens zemestrīču rezultātā, būtisku grūdienu konstatēšana ir pirmais solis iespējamā viļņa izvērtēšanā. Mūsdienu brīdināšanas mehānismi balstās uz plašu sensoru un speciālu boju tīklu okeānos, kas mēra ūdens līmeņa svārstības.
Lasi vēl: Eksperti norāda, ka marts atnesīs ne tikai pavasarīgo saulīti un siltumu, bet arī ziemas “ēnas pusi”
Brīdī, kad tiek fiksēta zemestrīce, šīs ierīces spēj atpazīt anomālijas viļņu kustībā un izziņot trauksmi. Turklāt vēsturisko cunami gadījumu un to radīto seku analīze sniedz pētniekiem dziļāku izpratni par to, kuras zonas ir visneaizsargātākās, tādējādi uzlabojot prognožu precizitāti.
Statistikas dati liecina, ka kopš 20. gadsimta sākuma Vidusjūras baseinā un tai blakus esošajās ūdenstilpēs ir dokumentēti aptuveni 100 cunami gadījumi. Tas sastāda apmēram 10% no kopējā pasaulē reģistrēto cunami skaita šajā laika posmā.
