Latvijas laukos šis pavasaris nāk ar pamatīgu devu neziņas. Kamēr daba pamazām mostas sējas darbiem, zemnieki vairāk nekā jebkad agrāk seko līdzi ziņām par degvielas cenām un politiskajiem notikumiem pasaulē.
Galvenās bažas šobrīd rada ne tikai dīzeļdegvielas dārdzība, bet arī jautājums par to, vai resursi vispār būs pieejami brīdī, kad traktoriem jādodas uz tīruma. Šī nestabilitāte tieši ietekmē saimniecību plānus un liek meklēt jaunus veidus, kā strādāt efektīvāk, ziņo TV3.
Izmaksas uz lauka un loģistikā aug
Lauksaimniecība ir tieši atkarīga no degvielas, tāpēc jebkurš cenu lēciens biržā uzreiz atbalsojas saimniecību rēķinos. Īpaši smagi tas skar graudkopību, kur tehnika patērē lielus dīzeļdegvielas apjomus augsnes sagatavošanai un sējai. Kooperatīva “Agro Green Projects” pārstāvis Aivars Bernāns norāda, ka loģistikas izmaksas graudkopībā jau tagad sasniedz pat 15% no visiem izdevumiem. Tas nozīmē, ka katrs eiro cents pie degvielas cenas sadārdzina katru apstrādāto hektāru.
Šāda situācija spiež zemniekus pārdomāt savu stratēģiju. Daudzi sāk izvērtēt, kādas kultūras sēt – prioritāte tiek dota tām, kuras vēlāk varēs pārdot par augstāku cenu, lai segtu pieaugušās ražošanas izmaksas. Tāpat pieaug interese par ciešāku sadarbību starp saimniecībām. Ja produkciju uz ostu vai noliktavu ved kopā, transporta izmaksas uz vienu tonnu sanāk mazākas, kas šādos apstākļos ir būtisks ietaupījums.
Piena nozare un ietekme uz veikalu plauktiem
Līdzīga spriedze valda arī lopkopībā, īpaši piena ražošanā. Šeit degvielas cenas ietekmē gan barības sagatavošanu govīm, gan ikdienas piena savākšanu un transportēšanu. Jānis Ločmelis no zemnieku saimniecības “Mazdzērvītes” skaidro, ka pašreizējās cenu svārstības piena loģistikā rada papildu izmaksas aptuveni divu eiro apmērā uz katru saražoto tonnu.
Kad sāksies aktīvie pavasara darbi, degvielas īpatsvars kopējās izmaksās varētu sasniegt pat 20%. Tas ir milzīgs slogs jebkurai saimniecībai. Turklāt šis sadārdzinājums neapstājas tikai pie zemnieka sētas – agrāk vai vēlāk tas parādīsies arī galaprodukta cenā veikalā. Ja izejviela kļūst dārgāka, arī piens, siers un citi produkti patērētājiem maksās vairāk.
Bažas par degvielas pieejamību
Pēdējā laikā lauksaimnieku vidū parādījusies vēl kāda nopietna problēma. Ja iepriekš galvenais jautājums bija par to, cik dārga būs dīzeļdegviela, tad tagad aizvien biežāk izskan bažas – vai tā vispār būs nopērkama? Ģeopolitiskā situācija pasaulē ir tik neparedzama, ka daži degvielas tirgotāji ir kļuvuši piesardzīgi vai pat pārtraukuši piegādes.
Kooperatīvā “LATRAPS”, kas ne tikai apvieno zemniekus, bet arī nodrošina tos ar degvielu, atzīst, ka šis ir kļuvis par galveno sarunu tematu. Inga Bērzkalne no kooperatīva vadības apstiprina, ka pašlaik degviela ir pieejama, taču cilvēku satraukums ir saprotams. Daudzi vēlas nodrošināties laicīgi, lai pavasara darbu vidū nepaliktu ar tukšām tvertnēm. Jebkurš nepārdomāts paziņojums no pasaules lielvalstu vadītājiem var izraisīt tūlītēju reakciju tirgū, kas zemniekiem padara plānošanu gandrīz neiespējamu.
Vai valsts var palīdzēt
Pašlaik lauksaimniekiem ir pieejama marķētā dīzeļdegviela ar samazinātu akcīzes nodokli, taču tās apjoms katrai saimniecībai ir stingri noteikts. Redzot pieaugošo spiedienu, valdība sāk apsvērt variantus, kā atvieglot situāciju. Viens no pirmajiem soļiem varētu būt atļauja zemniekiem savus noteiktos limitus izmantot ātrāk, lai pavasara sēju varētu pabeigt bez aizķeršanās.
Zemkopības ministrs Armands Krauze norāda, ka situācija tiek regulāri apspriesta konsultatīvajās padomēs. Ja krīze un konflikti pasaulē ievilksies, iespējams, būs jālemj par vēl lielāku akcīzes nodokļa samazināšanu vai limitu paplašināšanu. Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs Rolands Feldmanis uzsver, ka katrs eiro, kas tiek atņemts nozares attīstībai cenu kāpuma dēļ, apdraud nākotnes investīcijas un saimniecību ilgtspēju.
Nākotnes prognozes un riski
Zemnieki apzinās, ka šis gads būs pilns ar izaicinājumiem. Nemieri Tuvajos Austrumos un citviet pasaulē ietekmē ne tikai degvielu, bet arī minerālmēslu pieejamību un cenas. Minerālmēsli ir kritiski svarīgi labai ražai, un to ražošana ir cieši saistīta ar energoresursu cenām.
Ja izmaksas turpinās augt, saimniecībām būs jābūt ļoti radošām, lai izdzīvotu. Tas var nozīmēt gan pāreju uz mazāk prasīgām kultūrām, gan vēl lielāku taupību ikdienas darbos. Tomēr skaidrs ir viens – Latvijas zemnieki ir pieraduši strādāt mainīgos apstākļos, un šobrīd galvenais ir saglabāt mieru un meklēt kopīgus risinājumus, lai pārtikas ražošana neapstātos.
