Saeima šobrīd strādā pie svarīgām izmaiņām Dzīvokļa īpašuma likumā, kas skars tūkstošiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju visā Latvijā.
Galvenais mērķis ir vienkāršot lēmumu pieņemšanu un sakārtot jautājumus, kas gadiem ilgi radījuši problēmas gan vecu, gan jaunu projektu iemītniekiem. Likuma grozījumi jau ir guvuši atbalstu atbildīgajā komisijā un drīzumā tiks skatīti Saeimas sēdē. Plānots, ka jaunā kārtība palīdzēs mājām ātrāk tikt pie nepieciešamajiem remontiem un skaidrāk definēs, kam pieder autostāvvietas vai noliktavas.
Jauns risinājums autostāvvietām un noliktavām
Viena no lielākajām problēmām daudzdzīvokļu mājās līdz šim ir bijusi neskaidrība par to, kā sadalīt un nostiprināt tiesības uz konkrētām mājas daļām. Jaunie likuma grozījumi ievieš tā dēvēto “atsevišķās lietošanas tiesību institūtu”. Tas izklausās sarežģīti, bet praksē nozīmē ļoti vienkāršu lietu: dzīvokļa īpašnieks varēs oficiāli savā vārdā nostiprināt tiesības uz konkrētu autostāvvietu, noliktavu vai pat daļu no jumta vai fasādes.
Šīs tiesības varēs ierakstīt zemesgrāmatā, kas padarīs visu procesu drošu un caurspīdīgu. Ja jūs vēlēsieties pārdot savu autostāvvietu citam kaimiņam tajā pašā mājā, tagad to izdarīt būs daudz vienkāršāk. Tas novērsīs strīdus par to, kurš drīkst likt mašīnu konkrētā vietā, un palīdzēs jauno projektu attīstītājiem jau laikus sadalīt palīgtelpas starp pircējiem. Tāpat paredzēts, ka iedzīvotāji varēs ierosināt īpašu stāvvietu izveidi cilvēkiem ar invaliditāti, lai uzlabotu vides pieejamību pie savām mājām.
Vieglāka lēmumu pieņemšana kopsapulcēs
Daudzi dzīvokļu īpašnieki zina, cik grūti ir sasaukt kopsapulci un savākt nepieciešamo balsu skaitu svarīgiem lēmumiem. Bieži vien māja netiek remontēta tikai tāpēc, ka kaimiņi nespēj vienoties vai vienkārši neierodas uz balsošanu. Likuma grozījumi paredz pārskatīt balsu sliekšņus – tas nozīmē, ka mazāk svarīgiem jautājumiem vairs nevajadzēs tik milzīgu balsu vairākumu kā iepriekš.
Ja tomēr gadīsies situācija, ka lēmums mājai ir kritiski nepieciešams (piemēram, lai novērstu avārijas stāvokli), bet īpašnieku kopība joprojām nespēj vienoties, likums paredz galējo līdzekli. Jebkurš dzīvokļa īpašnieks varēs vērsties tiesā un lūgt atzīt lēmumu par pieņemtu. Tas pasargās māju no sabrukšanas vai lieliem zaudējumiem gadījumos, kad daži dzīvokļu saimnieki apzināti kavē jebkādu rīcību.
Skaidrākas attiecības ar apsaimniekotāju
Likumā tiks precīzāk noteikts, kas un kādā veidā drīkst pārstāvēt visus dzīvokļu īpašniekus sarunās ar citām iestādēm vai tiesā. Paredzēts, ka parasti tas būs mājas pārvaldnieks, ja vien paši īpašnieki nebūs izvēlējušies kādu citu uzticības personu. Tas palīdzēs izvairīties no situācijām, kad nav skaidrs, kurš īsti ir atbildīgs par dokumentu parakstīšanu.
Tomēr ir būtisks izņēmums – lēmumi par aizdevumu ņemšanu kopības vārdā joprojām būs tikai un vienīgi pašu dzīvokļu īpašnieku rokās. Neviens pārvaldnieks nevarēs uzņemties kredītsaistības mājas vārdā bez kopēja iedzīvotāju balsojuma. Tāpat tiks precizēti termiņi, kuros iedzīvotāji var apstrīdēt pieņemtos lēmumus, ja viņi uzskata, ka viņu tiesības ir aizskartas.
Kopīga infrastruktūra vairākām mājām
Mūsdienās jaunie dzīvojamie kvartāli bieži sastāv no vairākām atsevišķām ēkām, kurām ir viens kopīgs bērnu laukums, iebraucamais ceļš vai atpūtas zona. Līdz šim šādu kopīgu objektu juridiski pareiza pārvaldīšana bija diezgan sarežģīta, jo katra māja atrodas uz sava zemesgabala.
Jaunais regulējums ļaus dažādu māju īpašniekiem vieglāk vienoties par kopīgās infrastruktūras lietošanu un uzturēšanu. Tas ir īpaši svarīgi jauno projektu attīstītājiem, kuri vēlas veidot modernu un sakoptu vidi visam kvartālam kopumā. Paredzēts, ka Saeima šos grozījumus otrajā lasījumā skatīs jau 26. martā, un pēc tam būs skaidrs, kad tieši jaunā kārtība stāsies spēkā.
