Sniegam nokūstot un pavasarim atnākot, pagalmos diemžēl bieži atklājas nepatīkams skats. Uz celiņiem un zālienos redzami suņu atstātie ekskrementi, kas liecina par saimnieku nevēlēšanos parūpēties par kārtību.
Šāda rīcība nav tikai estētiska problēma vai nejaukums pret kaimiņiem, bet arī jautājums par tīru vidi, kurā var droši rotaļāties bērni. Kā arī šis attiecas ne tikai uz Jēkabpili, bet uz visām Latvijas pilsētām. Daudzi saimnieki ir nikni, ka likumsargi piemēro viņiem bargus naudas sodus, jo viņuprāt “tas nav nekas bīstams”.
Kas jāzina katram suņa saimniekam
Likumi ir pavisam vienkārši – ja suns atrodas ārpus savas teritorijas, saimniekam pēc dzīvnieka nokārtošanās uzreiz jāsavāc ekskrementi. Tas ir pienākums, kas jāpilda jebkurā publiskā vietā. Jēkabpils novadā un citur Latvijā spēkā ir arī īpaši noteikumi, kas prasa suņa saimniekam pastaigas laikā vienmēr nēsāt līdzi maisiņus vai citu iepakojumu šim nolūkam. Ja pašvaldības policija lūgs, šim aprīkojumam ir jābūt gatavam uzrādīšanai. Par šo noteikumu ignorēšanu var saņemt gan brīdinājumu, gan naudas sodu.
Dokumentu un veselības pārbaudes
Pašvaldības likumsargi savus pienākumus pilda kompleksi. Tas nozīmē, ka, pārbaudot maisiņu esamību, likumsargs var arī lūgt uzrādīt suņa pasi un pārbaudīt, vai dzīvnieks ir reģistrēts un vakcinēts. Saskaņā ar likumu, katram sunim ir jābūt mikročipam un reģistrētam Lauku atbalsta dienesta datubāzē līdz četru mēnešu vecumam. Tāpat saimniekiem ir pienākums regulāri vakcinēt savus mīluļus pret trakumsērgu, ievērojot noteiktos termiņus un veterinārārsta norādījumus.
Kā atrast pareizo vietu atkritumiem?
Daudzi suņu īpašnieki saskaras ar jautājumu – kur īsti drīkst izmest savākto? Bieži vien rodas konflikti ar kaimiņiem vai sētniekiem, kuri iebilst pret suņu atkritumu izmešanu māju koplietošanas tvertnēs. Patiesībā nekādu īpašu aizliegumu tam nav. Ja suņa ekskrementi ir kārtīgi ievietoti aizsietā maisiņā, tos drīkst mest gan speciālajās suņu atkritumu tvertnēs, gan parastajās sadzīves atkritumu urnās. Galvenais ir izvairīties no šķiroto atkritumu konteineriem, jo tajos drīkst mest tikai tiem paredzētos materiālus – plastmasu, papīru vai stiklu.
Naudas sods
Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 57.pantam, sods par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem fiziskajai personai ir līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām (līdz 1750 euro), bet juridiskajai personai — no divdesmit divām (no 110 euro) līdz piecsimt naudas soda vienībām (līdz 2500 euro).
Ierosinājumi par jaunu tvertņu uzstādīšanu
Ja jūsu dzīvesvietas apkaimē trūkst tvertņu, kur izmest suņu atkritumus, to ir iespējams mainīt. Pašvaldības izvērtē iedzīvotāju ierosinājumus un pēc nepieciešamības paplašina infrastruktūru. Lai to panāktu, jāraksta iesniegums attiecīgās pilsētas Mājokļu un vides departamentam. Iesniegumā jānorāda konkrēta vieta un iemesls, kāpēc tvertne tur ir nepieciešama – piemēram, liels suņu īpašnieku skaits un tuvumā esošo urnu trūkums.
Kopēja atbildība par vidi
Suņu ekskrementu nesavākšana ir plaši izplatīta problēma daudzās pilsētās. Jēkabpils pašvaldības likumsargi aicina iedzīvotājus būt aktīviem un ziņot par vietām un laikiem, kurās regulāri tiek novēroti neapzinīgi dzīvnieku saimnieki. To var izdarīt, rakstot uz pašvaldības likumsargu e-pastiem. Atbildība par vidi sākas ar mūsu ikdienas paradumiem.
Lasi vēl: Mūsdienu autovadītāju viskaitīgākais ieradums: daudzi, arī Latvijā sev nemanot pieļauj šīs kļūdas
Mācot savus bērnus un pašiem rādot labu piemēru, mēs varam radīt patīkamāku un tīrāku vidi mums visiem. Kā atgādina atbildīgie dienesti – nezināšana neatbrīvo no likuma ievērošanas, un atbildība par mīluli ir jānes katram tā īpašniekam.
