Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” šobrīd atrodas visai sarežģītā posmā. Uzņēmuma vadība nupat nākusi klajā ar datiem par pagājušā gada rezultātiem, un tie rāda prāvus zaudējumus – vairāk nekā 44 miljonus eiro.
Šī iemesla dēļ ir pieņemts lēmums pagaidām apturēt plānu par uzņēmuma akciju palaišanu biržā jeb IPO procesu, jo pašreizējā situācija tirgū un paša uzņēmuma finansēs tam nav labvēlīga.
Lai gan lidsabiedrības apgrozījums pērn ir nedaudz audzis, ar to nav pieticis, lai gadu pabeigtu “pa nullēm”. Finanšu rādītājus uz leju pavilka vairāki faktori, kurus uzņēmums pats ne vienmēr var ietekmēt. Viens no galvenajiem iemesliem ir problēmas ar lidmašīnu dzinēju apkopi, kas visā pasaulē aviācijas nozarei radījusi galvassāpes. Tāpat savu lomu spēlē vispārējais izmaksu pieaugums un neparedzamā situācija pasaulē.
Aviācijas nozari joprojām ietekmē nemieri Tuvajos Austrumos un svārstīgās degvielas cenas. Šī nenoteiktība liek investoriem būt piesardzīgiem, tāpēc “airBaltic” vadība uzskata, ka 2026. gadā mēģināt piesaistīt kapitālu biržā būtu pārāk riskanti. IPO mērķis bija iegūt naudu attīstībai, lai nebūtu visu laiku jāpaļaujas tikai uz valsts atbalstu, taču tagad šis plāns ir “uzlikts uz pauzes”.
Naudas meklējumi pirms ziemas sezonas
Lidsabiedrība rēķina, ka līdz nākamā gada sākumam tai būs nepieciešami papildu 100 līdz 150 miljoni eiro. Šī nauda vajadzīga, lai uzņēmums varētu droši turpināt darbu un veiksmīgi pārlaist ziemas sezonu, kas aviācijā tradicionāli ir klusāks un finansiāli smagāks periods. Pašlaik uzņēmums ir piesaistījis starptautiskus konsultantus, kuru uzdevums ir atrast stratēģiskos investorus privātajā sektorā.
Situācija ir skaidra – ja neizdosies piesaistīt privāto kapitālu, nāksies atkal vērsties pie akcionāriem. Tā kā lielākais īpašnieks ir Latvijas valsts, tas nozīmētu kārtējās sarunas par nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu. Uzņēmuma finanšu direktors Vitolds Jakovļevs neslēpj, ka tiek izskatīti visi varianti, tostarp iespēja, ka kāda cita lielāka lidsabiedrība varētu pilnībā pārņemt “airBaltic”.
Politiskajā līmenī pagaidām nav vienotas steigas sniegt jaunu palīdzību. Satiksmes ministrs Atis Švinka norāda, ka no uzņēmuma tiek gaidīti vairāki rīcības varianti, nevis tikai prasība pēc valsts naudas. Turklāt Eiropas Savienības noteikumi stingri ierobežo to, cik tieši un bieži valsts drīkst subsidēt savus uzņēmumus. Ministrs gan atzīst, ka “airBaltic” vadība ir daudz strādājusi, lai zaudējumus samazinātu, un uzņēmuma mērķi ir kļuvuši skaidrāki.
Finanšu eksperts Ģirts Rungainis vērš uzmanību uz to, ka šis ir priekšvēlēšanu laiks un valsts budžetā prioritāte šobrīd ir aizsardzība. Atrast brīvus miljonus aviokompānijai būs politiski grūti. Tajā pašā laikā nevar noliegt “airBaltic” nozīmi Latvijas kopējā ekonomikā. Tiek lēsts, ka uzņēmuma pienesums iekšzemes kopproduktam ir tuvu miljardam eiro.
Plašāka ietekme uz Latviju
Pat ja pati lidsabiedrība strādā ar zaudējumiem, apkārtējā ekosistēma no tās gūst labumu. Pateicoties “airBaltic” reisiem, var pelnīt lidosta “Rīga”, tūrisma nozare, viesnīcas un restorāni. Uzņēmums gadā nodokļos nomaksā vairāk nekā 50 miljonus eiro. Tieši šis “aviācijas klasteris” ir tas iemesls, kāpēc speciālisti aicina meklēt jaunus veidus, kā atbalstīt šo biznesu, pat ja tas tiešā veidā nenes tūlītēju peļņu valsts kasei.
Visticamāk, risinājums būs jāmeklē radošā pieejā, iespējams, veicot kādas izmaksu pārbīdes nozares iekšienē vai atrodot partneri, kurš būtu gatavs investēt ilgtermiņā. Galvenais uzdevums šobrīd ir saglabāt uzņēmuma darbību tā, lai tas turpinātu kalpot kā tilts starp Latviju un pārējo pasauli, vienlaikus mazinot slogu uz valsts budžetu.
Vai izdosies atrast privātu investoru šajos nemierīgajos laikos, rādīs tuvākie mēneši. Skaidrs ir viens – bez papildu finansējuma aviokompānijai būs grūti saglabāt esošo vērienu.
