Latvija ir uzsākusi vērienīgu ceļu, lai tuvāko gadu laikā būtiski mainītu to, kā mēs iegūstam elektroenerģiju. Klimata un enerģētikas ministrija ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam saražot desmit reizes vairāk vēja enerģijas nekā šobrīd.
Lai gan skaitlis izklausās milzīgs, speciālisti norāda, ka pašlaik mūsu jaudas ir tik nelielas, ka šāds lēciens ir loģisks un nepieciešams solis kopējā attīstībā, ziņo LTV. Galvenais uzdevums ir panākt, lai Latvija pati spētu nodrošināt visu sev vajadzīgo elektrību, nepaļaujoties uz iepirkumiem no citām valstīm.
Pašreizējā situācija un lielie mērķi
Pagājušajā gadā Latvijas kopējais elektroenerģijas patēriņš sasniedza 7174 gigavatstundas. No šī apjoma vēja parki saražoja vien 198 gigavatstundas, kas ir tikai nepilni trīs procenti no visas mums nepieciešamās jaudas. Šobrīd mēs paši spējam saražot aptuveni 80 % no patērētās elektrības, bet atlikušo daļu nākas pirkt no kaimiņiem vai citiem tirgiem.
Ministrijas stratēģija paredz, ka tieši vēja parki būs tie, kas aizpildīs šo 20 % robu. Plāns ir vienkāršs – kļūt pilnībā pašpietiekamiem. Lai to sasniegtu, ir apzināti 15 potenciālie vēja parku projekti, kas jau ir izgājuši vides ietekmes novērtēšanas procesu. Interesanti, ka lielākā daļa no šiem atzinumiem ir saņemti pavisam nesen – pēdējo divu gadu laikā. Tomēr ceļš no papīriem līdz reālām turbīnām dabā nav tik ātrs, jo līdz šim tikai četri projekti ir saņēmuši galīgo apstiprinājumu no vietējām pašvaldībām.
No mazām turbīnām līdz milzu torņiem
Ja paskatāmies uz to, kas mums jau ir, tad šobrīd galveno vezumu velk divi vēja parki. Viens no tiem atrodas Grobiņā, kur griežas 33 turbīnas. Tā ir viena no vecākajām stacijām, un tās stabi ir 77 metrus augsti. Otrs lielākais ir Tārgales vēja parks ar 14 turbīnām, kas ir gandrīz divreiz augstākas – sasniedzot 152 metrus. Tieši šis augstuma un tehnoloģiju lēciens ir būtisks, jo viena moderna turbīna spēj saražot tikpat daudz enerģijas, cik desmit vecā tipa iekārtas.
Vēl lielākas izmaiņas gaidāmas pavisam drīz, kad darbu sāks jaunais parks Jelgavas novadā, Kaigu purvā. Tur uzstādītās 16 turbīnas būs iespaidīgas – 266 metru augstumā. Viena šāda turbīna spēs saražot divas reizes vairāk elektrības nekā tās, ko šobrīd redzam Tārgalē. Šī tehnoloģiskā attīstība ir iemesls, kāpēc pētnieki prognozē Latvijas vēja enerģijas nozares strauju uzplaukumu tieši tagad.
Kāpēc atpalicība var kļūt par ieguvumu
Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Vladimirs Kirsanovs uzskata, ka tas, ka Latvija šobrīd atpaliek no kaimiņiem, piemēram, Lietuvas, kur vēja jaudas jau tagad ir krietni lielākas, mums var nākt par labu. Mēs varam izmantot jaunākās paaudzes tehnoloģijas, kas ir efektīvākas un modernākas. Tāpat mums ir iespēja mācīties no citu valstu kļūdām, īpaši domājot par to, ko iesākt brīžos, kad vēja ir par daudz.
Viena no problēmām ir cenu svārstības. Kad pūš stiprs vējš visā reģionā, elektrības cena tirgū var nokrist līdz nullei. Ja mēs tajā brīdī saražojam vairāk nekā spējam iztērēt, enerģijas pārdošana tīklā kļūst neizdevīga. Pētnieks norāda, ka risinājums varētu būt enerģijas uzkrāšana. Viens no variantiem ir izmantot lieko elektrību, lai ražotu ūdeņradi. Tas ir pārbaudīts veids, kā enerģiju “iekonservēt”, transportēt un izmantot vēlāk, kad vējš norimst.
Vietējo iedzīvotāju bažas un jaunie noteikumi
Vēja parku būvniecība bieži vien sastopas ar vietējo iedzīvotāju pretestību. Cilvēki raizējas par ainavas izmaiņām, troksni vai īpašumu vērtības kritumu. Spilgts piemērs bija Bauskā, kur iedzīvotāji pat pulcējās pie domes, lai protestētu pret jaunajām iecerēm. Arī citos novados, piemēram, Preiļos, diskusijas ir bijušas karstas.
Klimata un enerģētikas ministrija uzsver, ka situācija tiek risināta ar skaidrākiem noteikumiem. Tagad ir noteikts, ka turbīnām jāatrodas vismaz 800 metru attālumā no dzīvojamām mājām. Tāpat tiek plānots ieviest kompensācijas mehānismus – mājsaimniecības, kas atrodas divu kilometru rādiusā no vēja parka, varētu saņemt finansiālu atbalstu. Ministrs Kaspars Melnis atzīst, ka iedzīvotāju bažas ir saprotamas, jo Latvijā pagaidām vienkārši nav pieredzes ar tik liela mēroga moderniem vēja parkiem, tāpēc trūkst reālu piemēru, ko cilvēkiem parādīt.
Skaidrāki noteikumi investoriem
Līdz šim viens no lielākajiem šķēršļiem vēja enerģijas attīstībai Latvijā bija sarežģītais saskaņošanas process. Uzņēmēji bieži vien nezināja, kur drīkst un kur nedrīkst būvēt. Bija gadījumi, kad pēc gadiem ilga darba un investīcijām pēdējā brīdī projektu aizliedza Aizsardzības ministrija, jo turbīnas varētu traucēt armijas radaru darbību.
Tagad šī sistēma ir sakārtota. Ir izveidota publiski pieejama karte, kurā skaidri iezīmētas visas teritorijas, kurās valsts drošības apsvērumu dēļ vēja parkus būvēt nedrīkst. Tas palīdz investoriem jau laicīgi saprast, kuras vietas ir piemērotas. Lai gan interese no attīstītāju puses aug, jārēķinās, ka no visiem pieteiktajiem projektiem dzīvē tiek īstenoti tikai aptuveni 10 līdz 15 procenti. Daudzi ierobežojumi, tostarp vides aizsardzības prasības, joprojām saglabājas vietās, kur vēja ātrums būtu vispiemērotākais enerģijas ražošanai.
