Degvielas cenas pasaules tirgos šobrīd piedzīvo kārtējo kāpumu, un galvenais iemesls tam ir nemieri naftas ieguves reģionos. Autovadītājiem jārēķinās, ka pat pie labvēlīga scenārija cenas degvielas uzpildes stacijās nesāks kristies uzreiz.
Tirgus uz jebkurām pozitīvām izmaiņām reaģē ar pamanāmu novēlošanos, kas var ilgt pat vairākus mēnešus. Situācija Tuvajos Austrumos joprojām rada saspīlējumu, kas tiešā veidā ietekmē to, cik daudz mēs maksājam par litru benzīna vai dīzeļdegvielas tepat Latvijā. Tas nozīmē, ka pat labvēlīgu notikumu gadījumā, degvielas cenu kritumam varētu būt liela nobīde.
Kas tieši dzen uz augšu naftas cenas
Pašlaik lielākās bažas rada iespējamie naftas piegāžu pārtraukumi. Pasaules uzmanība ir pievērsta Hormuza šaurumam, kas ir kritiski svarīgs ūdensceļš naftas transportēšanai. Caur šo šaurumu tiek izvesta aptuveni piektā daļa no visas pasaules naftas, tāpēc jebkādi draudi kuģošanas drošībai šajā vietā liek cenām strauji lēkt augšup.
Daudzi kuģniecības uzņēmumi un tankkuģu īpašnieki jau tagad pārskata savus maršrutus. Daži izvēlas garākus un dārgākus ceļus, bet citi uz laiku vispār aptur pārvadājumus. Šāda nenoteiktība ir novedusi pie tā, ka naftas cena biržās ir pakāpusies par aptuveni 40%, pārsniedzot 100 dolāru atzīmi par vienu barelu. Tas neizbēgami atsaucas uz galaprodukta cenu, ko redzam uzpildes staciju tablo.
Kāpēc cenas pieaug visā pasaulē
Šī nav tikai reģionāla problēma, bet gan globāla tendence. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vidējā benzīna cena ir pieaugusi par gandrīz ceturto daļu, salīdzinot ar laiku pirms konflikta sākuma. Līdzīga situācija ir vērojama arī Apvienotajā Karalistē un lielākajā daļā Eiropas valstu, kur energoresursu sadārdzinājums skar ikvienu iedzīvotāju.
Eksperti skaidro, ka degviela ir biržas prece, un tās vērtību nosaka nevis tas, par cik nafta tika nopirkta pirms mēneša, bet gan tas, cik tā maksā šobrīd un kādas ir prognozes rītdienai. Tiklīdz biržā parādās ziņas par piegāžu riskiem, tirgotāji nekavējoties reaģē, lai pasargātu sevi no iespējamiem zaudējumiem nākotnē.
Kāpēc degviela palētinās tik lēni
Daudzi autovadītāji ir pamanījuši kaitinošu sakarību: kad nafta kļūst dārgāka, cenas uzpildes stacijās uzlec tajā pašā dienā, bet, kad naftas cena biržā krītas, degvielas cena samazinās ļoti gausi. Šim fenomenam ir pavisam loģisks izskaidrojums, kas saistīts ar degvielas ražošanas un loģistikas ķēdi.
Pirmkārt, nafta vispirms ir jānogādā pārstrādes rūpnīcā un jāpārvērš benzīnā vai dīzeļdegvielā. Pēc tam šie produkti ceļo cauri noliktavām un termināļiem, līdz tie nonāk cisternā un tiek aizvesti uz konkrētu degvielas uzpildes staciju. Tas viss aizņem laiku. Ja uzņēmums ir iepircis lielus krājumus par dārgu cenu, tas nevar atļauties tos pārdot lētāk, kamēr šie krājumi nav izlietoti. Tāpēc zemāku biržas cenu ietekmi mēs reāli sajūtam tikai pēc dažām nedēļām vai pat mēnešiem pēc tam, kad tirgus ir stabilizējies.
Citi faktori, kas bremzē cenu kritumu
Bez pašas naftas cenas ir vēl vairākas sastāvdaļas, kas neļauj degvielai kļūt lētai vienā mirklī. Ievērojamu daļu no summas, ko maksājam pie sūkņa, veido nodokļi – akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Šīs likmes nemainās atkarībā no naftas cenas svārstībām biržā.
Tāpat jāņem vērā transportēšanas un naftas pārstrādes izmaksas. Algas darbiniekiem, elektrība rūpnīcām un uzturēšanas izdevumi paliek stabili vai pat pieaug, kas neļauj galīgajai cenai sarukt tikpat strauji kā jēlnaftas vērtībai. Tāpēc pat tad, ja situācija Tuvajos Austrumos nomierināsies un kuģu ceļi atkal būs pilnībā droši, paies krietns laiks, pirms mēs atkal redzēsim pierastākus skaitļus degvielas uzpildes stacijās. Turpmākais cenu līmenis galvenokārt būs atkarīgs no tā, cik mierīga būs globālā politika un cik droši būs svarīgākie tirdzniecības ceļi.
